Jūlija Dibovska

“kā jau melnam taurenim pienākas.” Reiņa Runča spēka dzeja

“Es rakstu, kā elpoju.” Inga Žolude raksta jaunu romānu

Asinszemes apziņa ir kā vēzis. Saruna ar publicistu Kirilu Kobrinu

Parafrāzes svētība

Ūdens kā nepareiza šķība glezna. Ditas Vīksnas dzeja

Inga Gaile: Mani stāsti izaug no personīgajiem cīniņiem

Izstudēt savu sievieti. Arvis Kolmanis “Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas”

Tukumnieku liriskais raupjums

“aiz matiem no purva”. Gitas Gerbaševskas dzeja

Dzejas balsis un atbalsis visā Latvijā

Daces Vīgantes oda putekļiem

“mēs finansēsim jūsu skumjas.” Māra Salēja dzeja

Te ir mana dzimtene: Alvila Berga latvieša definīcija

Saule melnā mugursomā. Guntas Ristamecas dzeja

“Auksta ir banānu miza.” Krišjāņa Zeļģa dzeja

“Un Rīga, šķiet, pieder Paulam.” Ulvja Zirņa dzeja

Caur ciešanām uz zvaigznēm. Ž. M. G. Leklezio “Stāsts par pēdām un citas fantāzijas”

Inga Pizāne: Rakstniekam ir jāgrib rakstīt

Jans Gēls, “Pilsētas cilvēkiem”

“100 kūkas un viena svecīte”