Anda Līce
Anda Līce: Viens gan ir jāsaprot – vīrusi neatnāk, lai mūs tikai pabaidītu, tie atnāk uz palikšanu
Anda Līce: Kremlis un oficiālie plašsaziņas līdzekļi ir apjukuši, taču turpina izlikties
Anda Līce: “Piegriezušies” Maskavas meli, laupītkāre, necieņa pret viņu izvēlēm un Putins ar konstitūcijas balsošanas farsu
Anda Līce: Kā kaut kas tāds Eiropas valstī 21. gadsimtā ir iespējams?
Anda Līce: Ģenētiski mūsu visu saknes ir zemē, nevis bruģī
Anda Līce: Kāpēc mums vienmēr viss sanāk ačgārni, jeb kāds ir sausais atlikums
Anda Līce: Kam manā apziņā šī pandēmija ir atbrīvojusi vietu, un kas tagad tajā mājo?
Anda Līce: Bagātie raizējas, ka šovasar nebūs ar ko pārsteigt “Instagram” skatītājus
Anda Līce: Laiks iet, Augeja staļļi stāv nemēzti, aug tautas vilšanās un neapmierinātība
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
Anda Līce: Tas dzīvinošais virsotņu gaiss
Anda Līce: Daudzi tagad atskārst, ka ģimene ir kā maza valsts ar visām tās iekšējām un ārējām problēmām
Anda Līce: Tālmācība daudziem ir kļuvusi par tālmocību
Anda Līce: Iedzīvodamies uz nelaimes rēķina, daudzi nonāk morālā riska grupā
Anda Līce: Runā, ka arī Kremļa elite izmantojot zīlnieku un burvju pakalpojumus
Anda Līce: Ko nespēja reemigrācijas plāns, paveiks vīruss. Laukos sāk kūpēt skursteņi
Anda Līce: Tagad ir laiks domāt, kā pēc kroņa vīrusa savu zemi atkal sākt apdzīvot
Anda Līce: Viens ir droši zināms – dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam
Anda Līce: Būs atkal jāmācās dzīvot
Anda Līce: Noliekties, pacelt un nest tālāk
