LA.LV

Anda Līce: Būt savā vietā, nevis nikni mētāties pa pasauli – tā ir dzīves veiksme

Anda Līce: Aizvien biežāk cilvēki nespējot klausīties amatpersonu uzrunas

Anda Līce: ZZS ministri un Krievijas taktika

Anda Līce: Gaišie cilvēki, tāpat kā koki, aug visu mūžu

Anda Līce: Laukos vairs nemana cilvēkus trijās paaudzēs, pagalmos kumuro vien vecas sievas

Anda Līce: Latvija ir izcaurumota trakāk par Šveices sieru

Anda Līce: Visas tiesības bērniem, visi pienākumi pieaugušajiem – tas ir strupceļš

Anda Līce: Sākuši sirmot, bet joprojām uzvedas kā izlutināti bērni

Anda Līce: Dabūt rokā vainīgo

Anda Līce: Domāsim ar galvu

Anda Līce: ES kā “kontinentāla mēroga kompromiss”, kuru daudzi ilgojas izjaukt

Anda Līce: Latvijas garīdznieku vidū ir ne mazums tādu, kuri dzīvo dubultdzīvi

Anda Līce: Laiks pieprasīt skaidru un godīgu nostāju pret Latvijas zemniekiem

Anda Līce: Latvijā ir jāveicina iekšējā emigrācija uz laukiem

Anda Līce: Politkorektuma siltumnīcā savairojusies bezatbildība

Anda Līce: Kas mūs spēj sapurināt?

Anda Līce: Kad beigsim iztapīgi luncināties ap blēžiem?

Anda Līce: Lai cik uzpērkoši būtu partiju nosaukumi, morālo noturību tie nenodrošina

Anda Līce: “Neviens mani tā nemīl…” kā reklāmbiznesa izspiedēji!

Anda Līce: Nejēdzīgākais apgalvojums par cilvēkiem: “Viņi visi ir vienādi.”