Anda Līce
Anda Līce: Kad aiziet aculiecinieki, paveras iespējas ar vēsturi manipulēt
Anda Līce: Rodas pārliecība – no mums vienkārši grib atkratīties
Anda Līce: Vai grāmatas vajag svērt?
Anda Līce: Kad meli pārtop pārliecībā
Anda Līce: Identitāte mums ikvienam ļauj turpināties un augt arī kā tautai
Anda Līce: Rūdīto politisko partiju sabotāžas dēļ pārmaiņas nenotika
Anda Līce: Valsts pirmie simt gadi ir līdz malām pierakstīta lappuse
Anda Līce: Jaunieši ar nabadzīgu vārdu krājumu ir skaļākie
Anda Līce: Atmoda tomēr ir kaut kas pavisam cits, ja turpinām dzīvot pa vecam, mēs neesam atmodušies
Anda Līce: Nepieciešami mākslas darbi, kas sabiedrībai bliež pa apziņu tā, ka dzirksteles šķīst
Anda Līce: Ir sākušās jaunas pašmāju troņu spēles
Anda Līce: Par kaunu, klausoties daudzu politiķu publiskās runas
Anda Līce: Kritēriju jautājums ir aktuāls pilnīgi visos laikos
Anda Līce: Ļaunums, vārdā vienaldzība
Anda Līce: Rokas nomazgājāt? Politika bez ideālisma būs netīra
Anda Līce: Kam saziņa valsts valodā ir pazemojoša, Latvijā nav jāizcieš mūžs
Anda Līce: Uzmanību – pupu mizas!
Anda Līce: Neraža cenu ziņā skars pilnīgi visus, ne tikai zemniekus
Anda Līce: Latvijā pēdējā laikā svētki, var teikt, notiek “nonstopā”
Anda Līce: Bērnu lutināšana veido būtībā garīgi neveselas personas