Guna Roze

Guna Roze: Vecāku un vecvecāku varā ir veidot bērna dvēseles “ēdienkarti”

“Cik labi, ka nelasu ģīmju grāmatu!” Saruna ar Ilgu Liepiņu jeb Nellu no Krotes, kura strādā Rīgā, bet dzīvo lauku viensētā

Guna Roze: Lielā tukšuma brīdī un tieši Lieldienu laikā latviskās literatūras telpai pārgāzās kaut kas zemisks

“Varbūt Covid laiks būs atnesis vēlmi domāt.” Par vientulību, izsalkumu un ko nopirktu par pēdējo grasi stāsta Gvido Drage

Guna Roze: „Noklusēšana, manuprāt, ir meli.”

Guna Roze: “Mums liek bīties pašiem no savas ēnas.”

Guna Roze: Arī šī sleja varētu būt iemesls sūdzībai par spamu

Guna Roze: Valoda ir intelekta spogulis. Jo plašāks vārdu krājums, jo precīzāks domas dziļurbums

Guna Roze: Nav cilvēku, nav iestāžu! Jeb: nav cilvēku, nebūs būt arī kultūrai!

Guna Roze: Dvēseles meklē mākslu, kas neož pēc alus un popkorna atraugām

Guna Roze: Vai no kultūrai atvēlētā budžeta jāatbalsta zaļumballes un “pastum, pastum, pietupies!”?

Guna Roze: Es nepievēru acis, piecēlos un protestēju. Tāda bija mana – pelēkā zvirbuļa – izvēle

Guna Roze: Kā jums šajā laikā visvairāk pietrūkst, atskaitot nenopelnīto naudu?

Guna Roze: Vienos vākos

Guna Roze: Izstāde beigusies, lai dzīvo izstāde!

Guna Roze: Mērķauditorija – sarežģītie zvirbulēni

Guna Roze: Medijs, kas labāks par sabiedrību

Guna Roze: Pilīs un būdiņās

Guna Roze: Pasaules, kas nesatiekas

Guna Roze: Medus pile darvas mucā