ZZS vēl rādīšot savu spēku 1
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pārkārtošanos darbam opozīcijā ir sākusi, katru nedēļu iesniedzot Saeimā likumprojektus, kuros iekļautās iniciatīvas ir norakstītas no valdībā pārstāvēto jauno politisko spēku priekšvēlēšanu programmām. Drīzumā ZZS apņēmusies ierosināt arī izmaiņas, kas paredz ministriju skaita samazināšanu. Projektu nodošana komisijām tiek noraidīta, ko, visticamāk, varēja prognozēt arī iesniedzēji. Taču tas esot veids, kā parādīt sabiedrībai, ka jaunās partijas nepilda solījumus, kuriem cilvēki noticēja un daļēji tieši tāpēc balsoja par šiem spēkiem.
Bijušajiem ministriem esot “jāuztur tonuss”
“Tas ir tikai pirmais solis, lai parādītu, ka meliem ir īsas kājas, pēc tam mēs sniegsim paši savas iniciatīvas. Taču lielākais izaicinājums būs, kā mēs sevi pozicionēsim administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā. Ja valdība mēģinās virzīt piespiedu apvienošanos, tad te mēs parādīsim savu spēku,” “Latvijas Avīzei” teica Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš ir arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Viņš gan uzsvēra, ka ar savu redzējumu ZZS nesteigšoties, bet pagaidīšot vadības piedāvājumu. V. Valainis norādīja arī uz ZZS profesionālo komandu – Saeimā ievēlēti visi iepriekšējās valdības ministri un premjers Māris Kučinskis. “Mēs varam arī parādīt, kur ņemt naudu, bet galvenais tagad ir bijušajiem ministriem uzturēt tonusu, lai opozīcijā neatslābst,” piebilda deputāts.
Premjera pārstāvētās “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “LA” atsauca atmiņā, ka jau valdības veidošanas laikā “JV” esot norādījusi – ZZS būs ļoti spēcīga opozīcija. “To mēs tagad arī redzam, ka tā sabiedrībai atgādina jauno politisko spēku priekšvēlēšanu solījumus un aicina tos pildīt. ZZS to dara ļoti profesionāli, bet koalīcija ir disciplinēta,” uzsvēra A. Latkovskis. Visi arī saprotot, ka šī ir piecu partiju valdība, kurā jāvienojas par kompromisiem un neviena partija pilnībā savus solījumus nevarēs izpildīt. Ne tikai “JV”, bet arī Nacionālā apvienība iepriekš ar nožēlu reaģēja uz Jaunās konservatīvās partijas prasību (JKP) nepieļaut ZZS iekļaušanu valdībā, ko var tulkot arī ar pieredzējušo varas partiju nevēlēšanos sadedzināt tiltus ar agrākajiem sabiedrotajiem, jo partijām vēl var nākties strādāt nākotnē.
Savukārt viens no JKP vadošajiem politiķiem Gatis Eglītis jau pamanījis ieguvumus no ZZS palikšanas opozīcijā, kas ļaušot, piemēram, īstenot arī pašvaldību reformu, ko iepriekš nebija iespējams turpināt ZZS pretestības dēļ. Vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu viņš skaidro ar ieilgušo valdības veidošanu, kā dēļ aizkavējies arī darbs pie šā gada budžeta. Koalīcija nevarot atbalstīt ZZS priekšlikumus, kamēr nav saņemts Finanšu ministrijas atzinums par to ietekmi uz budžetu, sacīja G. Eglītis. Daļa šo iniciatīvu jau esot valdības deklarācijā un tikšot apspriestas, skatot nākamā 2020. gada budžetu.
Pagājušajā nedēļā ZZS rosināja izmaiņas Valsts sociālo pabalstu likumā, lai paredzētu bērnu pabalstu palielināšanu, kā arī iesniedza grozījumus vēl pāris likumos, lai noteiktu arī to, ka minimālā alga ir 500 eiro. ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis Saeimas sēdē atzina, ka budžeta pieņemšana ir aizkavējusies un tāpēc ZZS paredz minimālās algas celšanu tikai no 2020. gada, nevis no 2019. gada jūnija, kā to pirms vēlēšanām solījusi Jaunā konservatīvā partija. “Aicinu neieslēgt balsošanas mašīnu, bet balsot tā, kā ir solīts vēlētājiem,” sēdē teica U. Augulis.
Jaunā priekšsēdētāja gaidās
Vienlaikus Latvijas Zemnieku savienības (LZS) nodaļās sākusies kandidātu izvirzīšana LZS priekšsēža amatam, uz kuru pagaidām ir nominēti divi pretendenti – līdzšinējais priekšsēdis Augusts Brigmanis un ZZS līderis Armands Krauze. Taču kandidātu nominēšana turpinās un gala lēmumi tiks pieņemti martā piecās reģionālajās konferencēs. Tikai pēc tām kļūs zināms, cik liela būs cīņa par LZS priekšsēža amatu aprīlī gaidāmajā LZS kongresā. A. Krauze “LA” atzina, ka ir jau oficiāli piekritis pretendēt uz amatu partijas vadībā.
A. Brigmanis ar atbildi vēl nesteigsies, jo pirms nepilniem diviem gadiem kongresā esot teicis, ka būtu gatavs nodot vadību arī jauna un enerģiska cilvēka rokās, jo partijā ir jānotiek paaudžu maiņai. “Es saglabāju tiesības savu kandidatūru neuzturēt, bet kā koleģiāla darba stila piekritējs pirms lēmuma pieņemšanas es izrunāšos ar partijas biedriem,” “LA” teica A. Brigmanis. Pagājušā gada nogalē LZS pievienojās arī bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura aizgāja no partijas “Latvijai un Ventspilij”. Taču pašlaik spēkā esošie LZS statūti liedz viņai kandidēt priekšsēža vēlēšanās, jo tam ir nepieciešams vismaz divu gadu stāžs partijā.
Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma janvārī veiktajā SKDS aptaujā ZZS reitings ir pieaudzis līdz 8,1% un tā jau ir trešā populārākā partija, atstājot aiz sevis arī “KPV LV”, kas piedzīvojusi ievērojamu reitinga kritumu līdz 7,1%. SKDS direktors Arnis Kaktiņš pieļāva, ka daļa agrāko ZZS vēlētāju, kuri gribēja pārmaiņas un 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja par “KPV LV”, iespējams, ir atgriezušies pie ZZS, jo ir vīlušies, ka “tas, kas notiek, nav gluži tas, uz ko viņi bija cerējuši”.
Jāpasaka, ka “KPV LV” vēlēšanās guva lielu atbalstu daļā pašvaldību, kur pie varas ir ZZS. Uz vaicāto, cik efektīva varētu būt ZZS izvēlētā taktika katrā Saeimas sēdē atgādināt jauno politisko spēku solījumus, A. Kaktiņš atbildēja – ja kāds politiskais spēks paliek opozīcijā, tad lielākais izaicinājums tam ir iegūt mediju uzmanību, jo pretējā gadījumā “tas izbālē iedzīvotāju atmiņā, kā tas notika ar partiju “No sirds Latvijai””. ZZS esot pietiekami pieredzējusi un tāpēc ir tik aktīva, uzskata sociologs. Viņš par ZZS nākotni bija diezgan optimistisks, jo pagātnē tā jau ir pierādījusi, ka spēj tikt pāri arī laikam, ko pavadīja opozīcijā. Tas bija 11. Saeimā.
