ZZS spēks ir saimnieciskās politikas noteikšanā 0
ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Armands Krauze uzstāj uz birokrātiskā sloga mazināšanu, un Zemkopības ministrijas nozares resoros šajā jomā ir vērā ņemami rezultāti. Savukārt gaidāmo pašvaldību vēlēšanu kontekstā ministrs uzsver reģionālo nodaļu ieguldījumu un ZZS trumpi jau kopš partijas pirmsākumiem – noteikt jēgpilnu saimniecisko politiku.
Kā vērtējat valsts budžetu 2025. gadam?
Valsts budžeta iespējas nenoliedzami diktē ekonomiskā situācija. Šī brīža rezultāti zināmā mērā ir iepriekšējo gadu politikas sekas, jo tikai pēc noteikta laika redzam, kāda ir politisko lēmumu ekonomiskā ietekme. Pārāk ilgi fokuss bijis uz tērēšanu un masīvas ierēdniecības attaisnošanu, radot nesamērīgu birokrātisko slogu. Covid-19 pandēmija atvēra valsts pārvaldes nekritisku tēriņu slūžas. Bet nu ir pēdējais laiks atrast veidus, kā valstij pelnīt, lai neattaptos uz pavisam nepatīkamas situācijas sliekšņa. Kā rāda ekonomikas dati, no tērēšanas uz pelnīšanas domāšanu nav nemaz tik viegli pārkārtoties un, visticamāk, lielāku un mazāku grūtību pārvarēšana mums vēl ir priekšā.
Šī gada budžeta prioritāte ir drošība, bet kā ar pārējām nozarēm?
Jā, šajos apstākļos esam noteikuši valsts drošību kā galveno prioritāti un vienlaikus saglabājuši nozarēm nepieciešamo finansējumu iepriekšējā gada līmenī, turklāt ir jomas, kur rasts papildu finansējums. Saglabājot turēšanos pie katru gadu noteiktajām prioritātēm, mēs spēsim strukturēti sasniegt mērķus. Apstādinot publiskā sektora valsts tēriņu progresiju, visos sektoros esam sākuši izdevumu lietderības izvērtējumu. Soli pa solim ir jāvētī visi tēriņi, jo tikai tā atsijāsim graudus no pelavām. Piemēram, Zemkopības ministrija jau šogad pieņēmusi lēmumu no nākamā gada 1. janvāra par vienu samazināt padotības iestāžu skaitu, Lauksaimniecības datu centra funkcijas nododot Lauku atbalsta dienestam. Ietaupījumu var novirzīt citu vajadzību finansēšanai, vēlams tādu, kas dos atdevi nākotnē.
Ko ar to domājat?
Ir jāmaina domāšana no tērēšanas uz ieguldīšanu. Ieguldītajai naudai – vai tā būtu izglītība, sabiedrības veselība, atbalsts uzņēmējiem vai zemniekiem, ir jāspēj nākotnē radīt vairāk nekā iztērēts. Tas radīs iespēju nofinansēt sociālās un citas jomas vajadzības, kas ir valdības atbildība.
Nodokļu reforma ar darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu ir valdības izpildītais solījums uzņēmējiem. Tam jākļūst par atspēriena punktu virzībai uz produktivitāti, bez kā nav iespējama ekonomikas izaugsme. Ilgstoši darbojoties zemas pievienotās vērtības preču ražošanas jomā, iedzīsim sevi slazdā, no kura, laikam ejot, izkļūt būs arvien grūtāk.
Ko 2025. gada budžets sola Zemkopības ministrijas nozarēm?
2025. gada budžetā izdevies saglabāt būtiskus valsts atbalsta pasākumus lauksaimniekiem: pirmkārt, PVN samazināto likmi 12 % apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem; ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī akcīzes nodokļa atvieglojumus marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.
Kopumā ES politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie projekti sastāda 82% no Zemkopības ministrijas budžeta jeb 716 milj. eiro. Tas ir ieguldījums mūsu nozaru attīstībā, kam jārada apstākļus produktivitātes pieaugumam un izaugsmei. Augstas pievienotās vērtības produkti lauksaimniecības produktu ražošanā un kokrūpniecībā ir nozares mērķi, bez kā ekonomikas uzplaukums objektīvi nenotiks. Otrs aspekts ir tādu konkurences apstākļu radīšana, kas veicina vietējo patēriņu mūsu produktiem, jo pārtikas pieejamība x stundā neapšaubāmi būs mūsu drošības jautājums.
Papildu valsts budžeta finansējums piešķirts lauksaimniecībai – 59,3 miljonus eiro. Šis finansējums nepieciešams vairāku nozīmīgu valsts atbalsta programmu īstenošanai: kredītprocentu daļējai kompensācijai, apdrošināšanas polišu cenas daļējai kompensācijai, lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai u.c.
Sākot darbu valdībā kā vienu no savām prioritātēm izcēlāt birokrātijas mazināšanu. Kā ar to veicies?
Birokrātijas mazināšana ir pats pirmais solis visās jomās, jo tas prasa tikai apņēmīgus lēmumus, bet tam nav nepieciešams papildu finansējums. Līdz šim Latvijā ne visai ir veicies ar atteikšanos no tā, ko mēs darām lieki. Te ir jāatrod veids, kā uzticēties Latvijas cilvēkiem, investoriem, uzņēmējiem un turēties pie noteiktajām prioritātēm.
ES savienības finansējums ir joma, kur nepieciešams būtisks progress. Arī šeit no tērētājiem jākļūst par ieguldītājiem. Turklāt viss smagnējais plānošanas un uzraudzības posms nav sevi attaisnojis, zobrati buksē un ir jāieeļļo.
Pagājušā gada nogale un šī gada sākums zemkopības ministrijas jomās iezīmējās ar zemnieku protestiem par iepriekšējās politikas mantojumu.
Jā, tie bija apstākļi, kas lika uzreiz un nekavējoties risināt nozares jautājumus. Pats esmu zemnieks un ļoti labi izprotu lauksaimnieku prasības, un esmu gandarīts, ka tās šī gada laikā lielā mērā ir izpildītas. Lauksaimniekiem domātais ES atbalsts nedrīkst kļūt par nepanesamu birokrātisko slogu. ES gaiteņos esmu cīnījies, lai mazinātu šo slogu, ko patlaban uzliek ES Kopējā lauksaimniecības politika un ar to saistītie dalībvalstu Stratēģiskie plāni līdz 2027. gadam. Ir jāpārskata neskaitāmie nosacījumi, kas ir nepārdomāti uzlikti un jāatvēl pietiekams finansējums, lai kompensētu augsto standartu ievērošanu un vienlaikus konkurētu tirgū.
