ZZS mudina Ģenerālprokuratūru izvērtēt valdības dāsnumu, atpērkot zemi Biķernieku trasē 10x dārgāk par kadastrālo vērtību 55
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) vērsusies Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt Ministru kabineta lēmumu par 8,19 miljonu eiro novirzīšanu nekustamā īpašuma iegādei Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai.
ZZS iesniegumā uzsver, ka kadastrālā vērtība zemei zem Biķernieku trases ir 800 000 eiro. Satiksmes ministrija rosinājusi īpašumu iegādāties par četras reizes augstāku cenu, bet valdība šonedēļ nobalsojusi par desmit reizes augstāku cenu.
Kā uzsver ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas deputāts Armands Krauze, 2023.gada 1.janvārī stājas spēkā likums, kas paredz zemi zem daudzstāvu dzīvojamām mājām piespiedu kārtā atpirkt par kadastrālo vērtību, bet Biķernieku trases gadījumā pieļauts neizprotams izņēmums.
Deputāts norāda, ka Saeimā, diskutējot par dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, bija pārliecība, ka šo regulējumu varētu pielāgot arī privātmājām un citiem objektiem, kur ir dalītas īpašums.
„Par zemes iegādi Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstībai tika spriests jau vairākus gadus, tomēr tagad pēkšņi Krišjāņa Kariņa valdība nolēmusi šo jautājumu „atrisināt”, piešķirot 8 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai par dārgu naudu no dažiem uzņēmējiem iegādātos nekustamos īpašumus,” uzsver A.Krauze, norādot, ka šāda rīcība rada pamatotas bažas par valsts budžeta līdzekļu izšķērdēšanu.
ZZS lūdz savas kompetences ietvaros prokuratūru izvērtēt iesaistīto personu darbību tiesiskumu minētā lēmuma pieņemšanas procesā un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā sauc attiecīgās personas pie likumā paredzētās atbildības.
Arī Fiskālās disciplīnas padome Ministru kabineta lēmumu piešķirt Satiksmes ministrijai 8,19 miljonus eiro Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai vērtē kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm, akcentējot, ka “naudas līdzekļu piešķiršana augstāk minētajam pasākumam nebūtu labas budžeta pārvaldības piemērs, neatbilst šodienas fiskālās politikas prioritātēm, kā arī nepalielina valsts produktīvo kapacitāti, kas radītu pievienoto vērtību vai palielinātu nodarbinātību”.