ZZS nepieļaus “vardarbīgu apvienošanu” un gatavos nepadošanās plānu 7
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir ietekmīgākais politiskais spēks vietējā varā, un tās pārstāvji vada arī gandrīz pusi no potenciālajiem reģionālās attīstības centriem, ap kuriem plānots veidot novadus saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto jauno 35 pašvaldību karti.
Latvijas Zemnieku savienības līderu noskaņojums nesen aizvadītajā partijas kongresā liecināja, ka ZZS plāno gatavot nepadošanās plānu, lai “nepieļautu vardarbīgu pašvaldību apvienošanu, ko īsteno cilvēki, kuri sēž Rīgā un neko nezina par dzīvi laukos”, kā kongresā sacīja Latvijas Zaļās partijas priekšsēdis Edgars Tavars.
Kad pirms desmit gadiem administratīvi teritoriālo reformu īstenoja Tautas partija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna vadībā, arī toreiz ZZS pretestības dēļ ministrijai savus plānus nācās koriģēt.
Uzskatāmākais piemērs ir Cēsu novads – toreiz Tautas partijas vadītās Cēsis palika tikai kopā ar Vaives pagastu, bet pārējie Cēsu rajona pagasti, kur lielāka ietekme bija ZZS, sadalījās vairākos nelielos novados.
Abu politisko spēku pretrunu dēļ novada izveidošana rajona robežās nebija iespējama. Nesen Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” toreizējais ministrs E. Zalāns atklāja, ka arī viņam bijusi iecere lielās pilsētas apvienot ar lauku teritorijām, kas veicinātu līdzsvarotāku teritoriju attīstību.
“Taču ZZS panāca, ka lielās pilsētas paliek atsevišķi. Šoreiz viņi varētu netraucēt. Kamēr nav ZZS valdībā, tas varētu izdoties,” pieļāva E. Zalāns.
ZZS ietekmīgākā arī centros
No 35 jaunajā kartē iezīmētajiem reģionālās attīstības centriem, ap kuriem ir plānots veidot novadus, ZZS ir pie varas 16 pašvaldībās, ieskaitot Jūrmalu, kuru tāpat kā Rīgu reforma neskars. ZZS sabiedrotie no partijas “Latvijai un Ventspilij” vada vienu pašvaldību. “Vienotības” vietējie līderi ir priekšgalā divos attīstības centru novados, bet tās partneri no reģionālajām partijām – četru.
Latvijas Reģionu apvienībai ir pieci vadošie amati potenciālajos centros, Nacionālajai apvienībai – divi, “Saskaņai” – divi (bez Rīgas), LSDSP – viens, bet Ķekavas novada vadītāja Viktorija Baire (ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas) nav nevienā partijā.
Gandrīz visu 35 pašvaldību teritorijas ir plānots paplašināt, kas nozīmē arī grūtāk prognozējamu jaunās domes sastāvu un iespējamās izmaiņas spēku samērā. Jau tiek lēsts, ka tāds arī varētu būt jauno politisko spēku mērķis – mazināt ZZS ietekmi ne tikai augstākajā varā, bet arī pašvaldībās.
Tiesa, tā saruks jau tāpēc vien, ka samazināsies novadu skaits. Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdis Armands Krauze ir pārliecināts, ka ZZS arī pēc reformas būs vietējā varā ietekmīgākais spēks. Taču viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka, piemēram, apvienojot novadus ar Daugavpili, Rēzekni un Liepāju, ir risks, ka jaunajās domēs lauku intereses nebūs pārstāvētas, jo pilsētās ir vairāk vēlētāju.
LZS kongresā Jelgavas mērs Andris Rāviņš un Krāslavas novada priekšsēdis Gunārs Upenieks, kuri abi ir LZS jaunajā valdē, sacīja, ka ZZS nekavējoties ir jāsagatavo savs viedoklis par piedāvāto reformas plānu.
“Kartes ir daudz zīmētas, bet mūs interesē, kādus instrumentus plānots izmantot, lai tukšajās teritorijās ienāktu uzņēmēji,” sacīja A. Rāviņš.
LZS priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis jauno reformu raksturoja kā izaicinājumu, “kas mums ir piespēlēts”. Viņaprāt, ne jau pašvaldības lielums noteikšot iedzīvotāju labklājību, bet gan darba vietu piedāvājums. A. Brigmanis cer, ka ministrija respektēs arī iedzīvotāju domas, atbalstot pašvaldību pašu apvienošanās iniciatīvas.
A. Krauze vēl nevarēja pateikt, kad ZZS varētu formulēt savu attieksmi pret VARAM iecerēto reformu. Taču tajā būšot iekļauts aicinājums sniegt ekonomisko pamatojumu, reformas gaitā ņemt vērā sabiedriskā transporta kustības virzienus, kā arī kultūrvēsturisko aspektu, kas nav ievērots, piemēram, Sēlijai piederīgo Ilūkstes novadu pievienojot Daugavpilij.
Līvāni paliek neskarti
Taču ir pašvaldības, kur no ZZS ievēlētie deputāti ar jauno karti ir ļoti apmierināti. ZZS ir pie varas arī Līvānu novadā, kurš paliks tagadējās robežās kā mazākais novads ar nedaudz vairāk kā 11 000 iedzīvotājiem. Līdz ar to Preiļu rajons netiks atjaunots agrākajās robežās.
Kad tas kļuva zināms, mēļoja, ka to būšot “lobējis” bijušais Preiļu novada priekšsēdis, Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”), apzinoties, ka Preiļi ar Līvāniem nespēšot sadzīvot, kā tas jau vēsturiski esot bijis.
“Es neko neesmu lobējis. Tāds ir VARAM piedāvājums. Preiļi un Līvāni ir divi līdzvērtīgi reģionālās attīstības centri – ja tie atrastos vienā pašvaldībā, tad ir jautājums, kur būtu administratīvais centrs,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Adamovičs.
“Ja Preiļi un Līvāni būtu vienā novadā, tad ne viens, ne otrs nebūtu laimīgs,” piekrita arī Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods. Viņaprāt, Līvāni šajos gados ir nopelnījuši iespēju saglabāt savu novadu, kas vairākos attīstības rādītājos pārspējot daudzas pašvaldības, piemēram, Eiropas Savienības fondu apguvē, eksporta preču ražošanā uz vienu iedzīvotāju.
Līvānos esot viens no mazākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem. Pašvaldība rūpējoties arī par lauku pagastiem – A. Vaivods pats dzīvojot 10 kilometrus attālajā Rožupē.
Līvāni tāpat kā Smiltene un Sigulda ir trīs reģionālās attīstības centri, kas nebija rajona centra pilsētas. Pamati tam ir likti pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Eiropas Savienības finanšu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam tika noteikti tikai 17 nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri, kuriem paredzēja ES fondu finansējumu pilsētvides izaugsmes veicināšanai.
Šo 17 centru vidū no Latgales bija tikai Daugavpils, Rēzekne un Līvāni, bet nebija Preiļu un vēl vairāku rajonu pilsētu. A. Vaivods tolaik vadīja Preiļu rajonu, Latgales plānošanas reģionu un bija Tautas partijā, kuras toreizējā reģionālās attīstības ministra Aigara Štokenberga kompetencē lielā mērā bija reģionālo centru izvēle.
“Tautas partija varbūt palīdzēja, bet mēs izdarījām visu, lai šo iespēju izmantotu,” tagad saka A. Vaivods. Līvāniem tolaik uzticēta ES fondu apgūšana galvenokārt tāpēc, ka pašvaldība jau pāris projektus bija īstenojusi, tai bija šī pieredze kā garants, ka līdzekļi tikšot apgūti.
