ZZS deputātes rosina uz laiku līdz pieciem gadiem ļaut ievēlēt rektora amatā ES pilsoni bez valsts valodas zināšanām 85
Saeimas priekšsēdētāja, deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) un deputāte Līga Kļaviņa (ZZS) rosina uz laiku līdz pieciem gadiem ļaut ievēlēt augstskolas rektora amatā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoni bez valsts valodas zināšanām.
Priekšlikums iesniegts grozījumiem Augstskolu likumā, ko sākotnēji virzīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicinot likumā atvieglot valodas prasības, lai veicinātu pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā.
ZZS deputātes piedāvā noteikt, ka pēc piecu gadu termiņa beigām personu var atkārtoti ievēlēt par augstskolas rektoru, ja tā ir ieguvusi apliecinājumu par valsts valodas zināšanām Ministru kabineta noteiktajā apjomā.
Tāpat deputātes rosina noteikt, ka gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde var tikt īstenota svešvalodā, kas ir kāda no citu ES dalībvalstu oficiālajām valodām.
Saeima maija beigās konceptuāli atbalstīja prezidenta piedāvātos grozījumus, opozīcijā esošajai Nacionālajai apvienībai kritizējot piedāvāto redakciju un aicinot to uzlabot.
Valsts prezidenta sagatavotā likumprojekta mērķis ir dot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstis, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā, skaidrots anotācijā.
Likumprojekts paredz noteikt vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī. Piedāvātie grozījumi nosaka pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu.
Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc sešu gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.
Valsts prezidents norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautisko atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tajā skaitā prasības par valsts valodas prasmi.
“Vairākos nozīmīgos pētījumos norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai. Šobrīd spēkā esošais regulējums arī pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tas atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību. Jāuzsver, ka augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši,” pauž Rinkēvičs.
