ZZS aiz Lemberga kā mūris. Ar saviem paziņojumiem zaļzemnieki nogriež ceļu uz valdību nākotnē? 66
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde respektē tiesu varas neatkarību, vienlaikus uzskata, ka lēmums pēc pirmās instances sprieduma nolasīšanas apcietināt tiesas zālē Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ir vērtējams kā politiski, ne tiesiski motivēts, jo tas notiek pirms pašvaldību vēlēšanām.
Ar šādu paziņojumu ZZS nāca klajā pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesa A. Lembergu notiesāja un atzina par vainīgu virknē noziegumu, mainot arī viņa drošības līdzekli un apcietinot tiesas zālē.
Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze “Latvijas Avīzei” arī šonedēļ atkārtoja jau paziņojumā rakstīto, uzsverot, ka A. Lembergs spriedumu pārsūdzēs. A. Krauze neredz pamata norobežoties no viņa.
Aiz sava līdera kā mūris ir nostājusies arī partija “Latvijai un Ventspilij”, ar kuru ZZS ir sadarbības līgums. A. Lembergs joprojām ir šīs reģionālās partijas priekšsēdētājs, bet viņa vietnieki ir domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs un dzīvesbiedre Kristīne Lemberga.
G. Blumbergs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka ir plānots iekļaut A. Lembergu kandidātu sarakstā pašvaldību vēlēšanās ar pirmo numuru. Ventspils dome jau ir lūgusi mainīt A. Lembergam piemēroto drošības līdzekli.
Uz vaicāto par “Latvijai un Ventspilij” sadarbību ar ZZS, kuras iespējas nonākt kādreiz valdībā varētu apgrūtināt turēšanās pie A. Lemberga un viņa partijas, G. Blumbergs atbildēja: “Mūs sadarbība apmierina. Līgums ir noslēgts uz 13. Saeimas pilnvaru laiku.”
Viņaprāt, par startu nākamajās Saeimas vēlēšanās ir jāizšķiras ZZS veidojošajām partijām. No “Latvijai un Ventspilij” Saeimā ir divi deputāti – Gundars Daudze un Jānis Vucāns.
Norāda uz ZZS atkarību no Lemberga
Valdībā ir divi politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība –, kuriem ar tagadējo opozīcijas partiju ZZS ir ilga sadarbības pieredze iepriekšējās valdībās.
Tuvojoties A. Lemberga lietas sprieduma pasludināšanas dienai, politiskajos kuluāros runāja – ja valdībā iestātos krīze, pēc atbrīvošanās no A. Lemberga ietekmes ZZS būtu izredzes nonākt valdībā, bet pēc ZZS reakcijas jau šāda varbūtība varētu būt neiespējama.
“ZZS attiecības ar Aivaru Lembergu iespējamā valdības veidošanas procesā noteikti varētu būt viens no apstākļiem, kam būs zināma nozīme. Cik izšķirīga, pašlaik grūti atbildēt,” uzskata Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars.
“Divu gadu garumā visa līmeņa Zaļo un zemnieku savienības politiķi apgalvoja, ka Aivaram Lembergam vairs nav nekādas ietekmes. Tagad ar vienu paziņojumu viņi parādīja, ka šādi apgalvojumi ir kaķim zem astes. Ir redzams, cik ļoti viņi ir atkarīgi un būs atkarīgi no Lemberga, jo ZZS panākumi saistās ar Lembergu,” “Latvijas Avīzei” sacīja “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Viņaprāt, otra lielākā ZZS problēma ir tā, ka viņiem nav līdera, par kādu varētu kļūt bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (LZP), bet “tādi jaunie censoņi kā Edgars Tavars un Viktors Valainis viņu nekad nelaidīs sev priekšā”, piebilda A. Latkovskis.
“Latvijas Avīzes” rīcībā ir informācija, ka jautājumā par atbalstu A. Lembergam nebūt ne visi frakcijā ir bijuši tik vienoti, bet pēc vairākuma lēmuma pieņemšanas apņēmušies publiski par šo viedokļu dažādību nerunāt.
Savu patstāvīgu pozīciju ieņēmusi tā dēvētā Vidzemes nodaļa, kuras neformālais līderis ir bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Liepājas partija, kuru Saeimā pārstāv bijušais premjers Māris Kučinskis, vairāk bijusi novērotāja pozīcijās, lai gan saviem domubiedriem M. Kučinskis esot atzinis, ka jūtas apbēdināts un vairs tik optimistiski neraugās uz ZZS nākotni.
A. Lembergs, kā zināms, nebija apmierināts ar M. Kučinski kā premjeru un veltījis viņam skarbus vārdus arī vēlāk.
Tāpat A. Lemberga nemīluļu sarakstā esot iekļuvuši arī Latvijas Zaļās partijas politiķi.
Tas noticis aptuveni pirms gada, kad viņi rosinājuši izvērtēt, vai ZZS saistība ar ASV Valsts kases sankciju sarakstā iekļauto A. Lembergu neatstās iespaidu uz valsts finansējuma saņemšanu.
Arī tagad Latvijas Zaļās partijas līderis E. Tavars ir teicis, ka LZP un LZS vēl būs jārunā, kādā formātā startēt uz 14. Saeimu. Taču zaļie apzinājušies, ka ir mazākumā, tāpēc A. Lemberga jautājumā neesot daudz izteikušies.
Īsto līderi neievēlēs šajā kongresā
“Latvijas Avīzei” neviens no minētajiem negribēja atklāt, ko domā patiesībā. J. Dūklavs ieteica vērsties pie tām personām, kuras partijā ieņem amatus, jo viņš esot tikai ierindas deputāts.
“Es neesmu priekšniekos un nebūšu zinīgs šajā jautājumā. Ne man par to spriest. Dzīve parādīs, kā būs. Viss tagad ir tiesas ziņā. Es tikai domāju, ka Lembergs jau nekur netaisījās mukt un diez vai vajadzēja viņu tiesas zālē apcietināt,” sacīja J. Dūklavs.
E. Tavars atgādināja, ka viņš vēl mācījies pamatskolā, kad risinājušies ar A. Lembergu saistītie notikumi, par kuriem viņu tagad tiesā. E. Tavara pieredze sadarbībā ar partiju “Latvijai un Ventspilij” aprobežojoties ar sadarbību Saeimas frakcijā, kurā strādājot divi savās jomās ļoti profesionāli reģionālās partijas deputāti.
“Nedomāju, ka kādam no koalīcijas varētu būt problēmas sadarboties ar Gundaru Daudzi, kurš ir bijis Saeimas priekšsēdētājs, vai Jāni Vucānu, kas vadīja komisiju,” sacīja E. Tavars.
Uz vaicāto, kāpēc tagad pārliecinoši nevar pateikt, vai LZS un LZP kopā startēs vēlēšanās, E. Tavars atbildēja, ka tas saistīts ar ideoloģisku viedokļu atšķirību jautājumos par lauksaimniecības politiku, kas būtu jāizrunā.
M. Kučinskis teica, ka Liepājas partija tagad iepauzējot, jo sava pozīcija ir jānoformulē ZZS veidojošajām partijām, ar kurām Liepājas partijai ir tikai līgums.
Viņš atzina, ka bija plānots uz nākamo Saeimu apsvērt iespēju ieiet ZZS kā pilntiesīgiem tās biedriem, taču tagad grūti paredzēt situāciju pirms vēlēšanām.
Uz vaicāto, vai M. Kučinskis redz nākotni ZZS, viņš atbildēja: “Raimonds Bergmanis kvalificējas kā premjera kandidāts. Ar viņu es redzētu nākotni ZZS.”
Taču pirms 13. martā gaidāmā LZS kongresa runa ir par citiem potenciālajiem līderiem. Uz LZS priekšsēdētaja amatu reģionālajās nodaļās ir izvirzīti trīs kandidāti – tagadējais priekšsēdis Armands Krauze un viņa vietnieks Ringolds Arnītis, kā arī Viktors Valainis, kurš nav arī valdē.
Tam, kuru ievēlēs, vasarā vajadzētu pārņemt no E. Tavara arī ZZS vadību. Neoficiāli dzirdēts, ka pirms drošības līdzekļa maiņas neformālās sarunās A. Lembergs par labāko izvēli priekšsēža vēlēšanās domubiedriem nosaucis A. Krauzi, kurš savukārt apgalvoja, ka neko tādu neesot dzirdējis.
Taču viņš atzina, ka nav gatavs distancēties no A. Lemberga, jo “vairāk jau vairs nevar norobežoties, ja Lembergs ir ieslodzījumā”.
Saeimas deputāts V. Valainis ir viens no tiem, kurš visasāk ir kritizējis valdību. Viņš arī tagad sacīja, ka tā ir rīcībnespējīga, kas novedis pie krīzes valstī.
Taču V. Valainis uzskata, ka ZZS attiecībām ar A. Lembergu nebūšot nekādas nozīmes, jo “premjera Krišjāņa Kariņa vadītā koalīcija turēsies pie amatiem un mums nebūs iespējas strādāt valdībā neatkarīgi no tā, ir vai nav līgums ar “Latvijai un Ventspilij””.
Viņaprāt, LZS tagad ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk. Kuluāru runas, ka priekšsēža vēlēšanās jau tiek prognozēta A. Krauzes uzvara, V. Valainis izvairījās komentēt, bet tikai teica: “Partijas vadītāja amatu nevar izcīnīt. Par partijas priekšsēdētāju ir jākļūst tā, kā par to kļuva Augusts Brigmanis. Partijas īstais līderis būs tas, kuru visi biedri iecels amatā, bet tas nenotiks šajā kongresā.”
A. Brigmanis partijas vadībā bija gandrīz 20 gadu.
