Ģirts Zvirbulis: Ziņojumā par termiņuzturēšanās atļaujām jaušamas šizofrēnijas pazīmes 11
Valdības informatīvais ziņojums par līdzšinējo pieredzi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā rada vairāk jautājumu un apjukuma nekā atbilžu un skaidrības. Tajā ar dažu lappušu starpību atrodami kardināli pretēji secinājumi.
Gatavojoties atsākt diskusiju par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sistēmu, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti vakar iepazinās ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par līdzšinējo praksi TUA izsniegšanā.
Šis dokuments atklāj stipri savdabīgu ierēdņu un politiķu loģiku. Brīžam šķiet, ka ziņojuma pamattekstam nav absolūti nekādas saistības ar tā noslēgumā izteiktajiem secinājumiem. Lūk, viens piemērs. Dokumentā teikts, ka Drošības policija (DP), identificējot valsts drošības riska faktorus, norādījusi: “TUA galvenokārt pieprasa personas no Krievijas Federācijas, kuras nav motivētas apgūt latviešu valodu, un tādējādi Latvijā turpina nostiprināties divkopienu valsts modelis.” Šogad vien DP lūgusi nepiešķirt uzturēšanās atļaujas 64 gadījumos. Taču dokumenta sadaļā “Ietekme uz sabiedrību” atrodams pilnīgi pretējs secinājums: “Kopumā var secināt, ka imigranti investori ir motivēti iekļauties Latvijas sabiedrībā un ciena tās kultūru, valodu, tradīcijas.” Šādu secinājumu dokumenta autori izdarījuši pēc iepazīšanās ar Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pētījumu. Kuram ticēt?
Turpat netālu atrodams arī šāds apgalvojums: “Imigranti investori, kuri nolēmuši savu turpmāko dzīvi pavadīt Latvijā, uzskata, ka nozīmīgākais nosacījums, iekļaujoties vietējā sabiedrībā, ir latviešu valodas apguve.” Tas gan neiet kopā ar viņu praktisko rīcību – šajā pašā ziņojumā atzīts, ka imigranti investori savus bērnus parasti izvēlas sūtīt mazākumtautību, nevis latviešu skolās.
Ziņojuma 36. lappusē, kur apkopoti ieteikumi turpmākai rīcībai, cita starpā atrodams arī šāds padoms: “Lai veicinātu trešo valstu pilsoņu saskarsmi ar vietējiem iedzīvotājiem, nepieciešams ne tikai nodrošināt valsts valodas apguves pasākumus, bet arī popularizēt sabiedrībā aicinājumu runāt ar citu etnolingvistisko grupu pārstāvjiem latviešu valodā.” Ļoti labs priekšlikums! Taču nedaudz interesanti to lasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska parakstītā dokumentā, jo viņš ir viens no tiem valdības locekļiem, kas intervijās ar vietējiem krievu medijiem pāriet uz krievu valodu. “Tas izklausās tā, it kā smēķētājs ar kūpošu cigareti mutē mācītu citus par to, cik kaitīga ir smēķēšana,” ironizēja deputāts Edvīns Šnore (NA).
Kopumā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam investīciju programmas ietvaros PMLP izsniegusi 15 820 TUA. Atteikumus šajā laikā saņēmuši 475 uzturēšanās atļauju gribētāji. Kopējie TUA saņēmēju ieguldījumi šajā laika posmā ir 1,313 miljardi eiro. Lielākoties tie saistīti ar ieguldījumiem nekustamā īpašuma tirgū (1,093 miljardi). Ar pagājušā gada 1. septembri programmas nosacījumi padarīti krietni stingrāki. Galvenās izmaiņas – lai saņemtu TUA par nekustamā īpašuma iegādi, darījuma summai jābūt vismaz 250 000 (neatkarīgi no tā, vai īpašums atrodas Rīgā vai reģionos), bet īpašuma kadastrālai vērtībai – vismaz 80 000. Kopš šo grozījumu stāšanās spēkā TUA pieprasītāju skaits strauji sarucis. Pirmkārt, lielai daļai TUA gribētāju šāda cena nav “pa kabatai”. Līdz ar to no TUA prasītāju skaita gandrīz pazuduši ķīnieši, kas bija iecienījuši iegādāties īpašumus salīdzinoši lētākos reģionos. Otrkārt, Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir diezgan neliels piedāvājums īpašumiem, kas atbilst jaunajiem kritērijiem. Treškārt, TUA pieprasījumu skaita samazināšanos ietekmējusi arī Krievijas krīze un lielās kaimiņvalsts politika pret kapitāla aizplūšanu.
Saeimas Aizsardzības komisija 20. oktobrī iecerējusi atsākt diskusiju par Imigrācijas likuma grozījumiem. Uz to brīdi noteikti sarosīsies arī nekustamā īpašuma biznesa lobiji, kas centīsies panākt darījuma sliekšņa samazināšanu. Tādēļ gaidāmas diskusijas karstas.
