Olafs Zvejnieks: “Circle K” lielgabala šāviens pa zvirbuļiem 0
Saņēmis pirms kādas nedēļas “Circle K” aicinājumu uz mediju brokastīm par degvielas kvalitāti Latvijā, es nopriecājos – lūk, uzņēmums pieķēries sabiedrībai svarīgas problēmas risināšanai.
Tas, kas grauza, bija jautājums – kāpēc man individuāli būtu jāmācās atšķirt labu degvielu no sliktas, kāpēc man atņemt darbu PTAC un citām uzraudzības iestādēm?
Vai tad iestājušies tādi Mežonīgie Rietumi, ka pirms degvielas bākas pildīšanas tagad man būtu turpat uzpildes stacijā jāveic kādi kaktu daktera cienīgi testi?
Tomēr, labi saprotot, ka piederu tai pusei autovadītāju, kas nejēdz atšķirt labu no ļauna, nolēmu turēt muti un aizsūtīt uz brokastīm speciālistu – ilggadējo “Latvijas Avīzes” auto apskatnieku Ati Jansonu.
Tikmēr pats sirdsapziņas nomierināšanai noskatījos “YouTube” video par to kā ar dzēšlapas palīdzību var atšķirt labu degvielu no sliktas un labu mašīneļļu no lietotas.
Pirmie piemēri, kas ienāk prātā, ir apģērbu zīmola “Benneton” šokējošās fotogrāfijas ar asiņainiem krekliem deviņdesmitajos un divtūkstošajos gados, nesenās dažādi vērtētās “Gilette” reklāmas ar pamācībām, kā vajag uzvesties mūsdienu vīriešiem un ko darīt vairs nav labi, kā arī pagājušās nedēļas skandāls Krievijā, kas liecina par pilnīgu korporatīvo skrūvīšu atskrūvēšanos.
Proti, kad “Reebok” Rietumu reklāmas teksts par sieviešu spēka apzināšanos krievu tulkojumā pēkšņi pārvērtās par ziņojumu, ka vajag nokāpt no vīriešu uzmanības “adatas” un tā vietā uzsēsties vīriešiem uz sejas. Īsi sakot – uzņēmumi izmanto sabiedriskās problēmas savās reklāmas kampaņās, bet ar mainīgiem panākumiem.
Proti, nav pilnīgi meli – droši vien tieši “Circle K” stacijās iegādātais benzīns un dīzelis ir kvalitatīvs un to var droši pildīt degvielas bākā.
Bet nav arī pilnīga taisnība – ne tikai “Circle K” degvielai var uzticēties, nešaubos, ka vēl vismaz dažu citu zīmolu degvielas stacijās var pildīties ar mierīgu prātu.
Sausais atlikums man kā redaktoram – tagad jāmēģina kādu laiku redakcijas gaiteņos izvairīties no Ata Jansona, ja nevēlos saņemt pārmetumus par viņa darba laika bezjēdzīgu izniekošanu, sūtot atspoguļot reklāmas kampaņas. Kaut kad jau viņš aizmirsīs. Bet žēl – varēja sanākt jēdzīgs materiāls.