Žvīku žvāku! Kā “trīs siventiņi” Aldis, Ainārs un Vjačeslavs naglo savu partiju ēkas. Egila Līcīša feļetons 25
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Žvīku žvāku, tiek vilkti zāģi, klaudz āmuri, būkšķ grēdā krauti dēļi. Trīs bramanīgi vīri (kā tie sivēntiņi) – Aldis, Ainārs un Vjačeslavs – naglo katrs savas partijas ēkas. Neviens no zāģeriem, namdariem nav pirmoreiz ar pīpi pie darba.
Pie projektiem trio arvien bijuši karsti, runājuši kā nevaldāmi, gorīdamies pa priekšu, dabūjuši zem jumta vismaz pāris namus. Āre, vecākajam, pieredzējušākajam no vienaudžiem bijusi piedzīvojumiem, notikumiem bagāta dzīve – vesela šleseriāde.
Pagaidām Ainārs vismazāk ticis uz priekšu partijas celtniecībā. Izsūdzējis savu postu, iesaistījis veselu mežu ļaužu ar atgriešanos politikā (sagaidīšana bija ne mazākā pūlī, kāds Centrālstacijā sagaidīja atgriežamies no Kastaņolas lielos dzejniekus Raini un Aspaziju!), bijušais kikbokseris noskata būvkokus, izraugās gruntsgabalu, kur betonēt ēkas pamatus.
Zem Napoleona kara gaitās krituši 19 zirgi – kādreizējais Jaunās, Pirmās, “Par labu Latviju” un “Vienoti Latvijai” sarakstos vēlētāju izbrāķētais pirmais numurs seglo kārtējo baltiņu, kam Ainārs jāuznes galotnē. Zināma Šlesera hiperaktivitāte, kravas mašīnas neatlaidība, buldozera spars, vēlme pašam saimniekot pa kroņa uzņēmumiem, neesot ārzemniekiem par kalpu.
Vēl ir dzīvi Aināra audzēkņi, mazie ērglēni, un neliekuļojot teiksim, ka piekritēji mīl nepaguruši klausīties un klausīties nepārspējamā izdomā un fantāzijā apgarotos Šlesera iestudētos topikos. Arī tagadiņ runātais ir tik pazīstams kā latviešu šlāgeris!
Cilvēki ar interesi gaida, kā šoreiz reliģiozais kristietis mobilizēs jauniesaucamos. Izskatās, Ainārs nav tālu no tā, lai izdalītu visu mantu nabagiem un ielaistu trūcīgākos seniorus savā pārticībā un premium segmenta nekustamajā īpašumā.
Kad talkā ies visu laiku labākā satiksmes ministra bijušie kolēģi, kooperācijas ar Maskavu atbalstītāji, Latvijas merkantilie cilvēki ar čekistu Juri Savicki priekšgalā, Aināram sanāks paprāva hruščovkas izmēra celtne. Bet līdz tai vēl ir liels gabals, ko rukāt.
Atšķirībā no kolēģa deputāts Gobzems “Likuma un kārtības” jaunbūvei nosvinējis spāru svētkus, tagad noņemas ar iekšdarbiem. Tas ir pamatīgs progress, salīdzinot ar iepriekšējo dzīvi “KPV LV” organizācijā, kur Alda ofiss ikdienā bija apkārtbraucošs furgons ar partijas simboliku, bet naktī – telts zem klajas debess.
Pie jaunā projekta kopā ar galveno arhitektu Aldi strādājis Aināra pastāvīgais sputņiks, vecais esejists Točs. Ar šo rokaspuisi abiem vadītājiem būs jādalās. Saeimietis dienu sāk ar uzmundrinošu labrīta aicinājumu neskaitāmiem atbalstītājiem mosties un celties no dīvāniem.
Kā apsūdzētājs prokurors deputāts gādā, lai ministri neiesnaužas ar “Aijā, žūžū”. Kas būtu domājis, ka agrāk plikais, nabadzīgais advokāts Gobzems kļūs spilgtākā zvaigzne pie latvju opozīcijas debesīm, aizēnos paša Šlesera sauli!
Trešais celtnieks Slava Dombrovskis ir liderīgākais sivēntiņš. Viņa namiņš izskatās pēc viegli sagāžama salmu un žagaru slieteņa. Par skabūža nedrošību liecina ar ekovati šā tā aizbāztie caurumi, kur klātesošie līdzgaitnieki nudien uzlūkojami kā salasīti Operas apstādījumos un politiskajā patiltē.
Vjačeslava palīgu vidū ir Ušakova kalpones, personas ar atņemtu pielaidi valsts noslēpumam, veci prauli, pa partijām apkārtstaigātāji – migranti. Paša Dombrovska politiskā pārliecība bijusi viegli maināms ģērbs ar gāzelēšanos no labēja ekonomista līdz kreisam sociķim.
Tik grandiozas galvu reibinošas pārvērtības nav piedzīvojis neviens cits politiķis. Ka tik uz rudeni dibināmās “Republika 2030” partijas tēvam nesanāk falšstarts un nākotnes nama sabrukums pirms nodošanas ekspluatācijā!
Visās jaunceltnēs ieejas durvis tiks slēgtas jebkādai ideoloģijai. Tie būs “atbildības centri”, “profesionālas vadības pamati”, “uzņēmējdarbības atbalsta savienības”.
Programmatiskās izejas pozīcijās būs spekulācijas par pašreizējo valsts vadītāju bezpalīdzību un pa ievaskotu celiņu veltas tēzes par vienotu nāciju bez atšķirībām starp Latvijā dzīvojošām tautībām. Un kaut no jūras dzelmes, bet tautai labklājību Ainārs, Aldis, Slava uznesīs!
Valdības trīcekļiem no šādi proklamētā un tik atraktīvu pretspēku parādīšanās dūša sašļūk papēžos, zūd domu koncentrācija, piemetas krampji, ceļas panika!
Kaut diagnozes liecina, ka trim namdariem nepieciešams miers, vēlreiz miers un laba ārstēšana garīgās aprūpes dziednīcā, valdības gāzēji nepaliks palātu gultiņās, bet, cerot, ka tīklā ieķersies kādas zivteles, rausies kā melnstrādnieki – kā nepielūdzami valdošās koalīcijas kritiķieri un knaibītāji.
