Zviedru sociāldemokrāti izmanto labējo taktiku 0
Zviedrijas valdošās Sociāldemokrātu partijas vadītājs un premjerministrs Stefans Lēvens pirms šonedēļ Gēteborgā paredzētā partijas kongresa paziņojis, ka partija ieturēs stingrāku līniju noziedzības, imigrācijas un aizsardzības jomā.
Jāstiprina likuma vara un sabiedriskā kārtība
Zviedrijas kreiso nākotnes plāns paredz aizņemties labējo politiskās idejas, lai enerģiskāk vērstos pret noziedzību, pastiprinātu robežkontroli un palielinātu aizsardzības izdevumus, atzīmē izdevums “Politico”. Lēvens, bijušais metinātājs un metālapstrādes strādnieku arodbiedrības priekšsēdis un viens no nedaudzajiem kreisajiem valdību vadītājiem Eiropā, atzinis, ka sociālās vienlīdzības vēstījumu ir aizvietojusi nepieciešamība stiprināt likuma varu un sabiedrisko kārtību. “Mēs pulcējamies kongresā sarežģītā laikā,” preses konferencē Stokholmā teica Lēvens, uzsverot, ka “sociāldemokrāti iestājas par stabilitāti mūsdienu juceklīgajā pasaulē”.
Ieņemot stingru nostāju, Lēvens cer izvairīties no radniecīgas ievirzes partiju likteņa citviet Eiropā, kam nav izdevies pārliecināt vēlētājus par savu nostādņu svarīgumu arī pēc viņu celtās labklājības valsts izveidošanas. Francijā galēji labējai “Nacionālajai frontei” ir izdevies piesaistīt daudz vienkāršo strādnieku un zemnieku, bet britu Leiboristu partija ir zaudējusi saikni ar saviem tradicionālajiem atbalstītājiem. Nīderlandes parlamenta vēlēšanās Leiboristu partija cieta smagu zaudējumu, un Islandē sociāldemokrāti pērn vēlēšanās palika septītie.
Analītiķi atzīmē, ka Zviedrijas sociāldemokrāti, kas ir bijuši pie varas trīs gadus, zaudē pozīcijas. Aptaujas liecina, ka trīs partiju – kreiso, zaļo un sociāldemokrātu – bloku atbalsta 40 procenti aptaujāto, bet par centriski labējo grupējumu izteikušies 41 procents aptaujāto. Gēteborgas kongresa moto ir “Drošība jaunajā ērā”, kas atgādina centriski labējo partiju saukļus, nevis sociāldemokrātu agrākās utopiskās vīzijas. Partija sola apkarot organizēto noziedzību, uz diviem gadiem pagarināt stingru robežkontroli, lai apturētu migrantu plūsmu, kas varētu atsākties pēc zināma apsīkuma pērn. 2015. gadā Zviedrijā, kur ir desmit miljoni iedzīvotāju, ieradās 163 000 migrantu, pārslogojot valsts sociālās aprūpes sistēmu un raisot bažas iedzīvotājos sakarā ar noziedzības pieaugumu. Zviedrijas Drošības dienesta SAPO vadītājs Anderss Tornbergs brīdinājis par pieaugošiem draudiem demokrātiskam vēlēšanu procesam valstī no labējo ekstrēmistu puses, tāpēc plānots pastiprināt politiķu apsardzi pirms 2018. gadā paredzētajām parlamenta vēlēšanām. Sociāldemokrātu valdība plāno stiprināt nacionālo aizsardzību, lai atturētu kareivīgo Krieviju, raksta “Politico”. Zviedrijā paredzēts atjaunot obligāto militāro dienestu.
Kas aizstāvēs labklājības valsti
Lēvena sociāldemokrātiem ir jākonkurē ar nesen izveidoto populistu partiju “Zviedru demokrāti”, kuru atbalsta aptuveni 17% aptaujāto un kas cenšas pārņemt sociāldemokrātu kā labklājības valsts aizstāvju lomu. “Zviedru demokrāti” sola palielināt izdevumus policijas dienestam un veco ļaužu aprūpei, samazinot imigrāciju un attiecīgi integrācijas izmaksas. “Sociāldemokrāti pietuvojas mūsu nostājai noziedzības apkarošanas un imigrācijas ierobežošanas jomā, bet ar to nepietiek,” izteicies “Zviedru demokrātu” pārstāvis parlamentā Matiass Karlsons. Viņaprāt, valdības nostāja noziedzības apkarošanā joprojām ir pārāk maiga un liela skaita migrantu izvietošana vienviet rada sociālas problēmas. Centriski labējā Moderātu partija, kas iestājas par zemākiem nodokļiem un subsīdijām, bauda aptuveni 18 procentu vēlētāju atbalstu, bet tās sabiedroto Centra partiju atbalsta aptuveni 14 procenti aptaujāto. Zviedru sociāldemokrātus tradicionāli ir atbalstījuši aptuveni 40 procenti vēlētāju, bet pēdējās vēlēšanās 2014. gadā partija ieguva tikai 31 procentu balsu. Analītiķi atzīmē, ka sociāldemokrātiem trūkst jaunu ideju, kā reformēt pagājušajā gadsimtā izveidoto labklājības valsti.
