Zviedru premjers sadusmo Izraēlu 4
Zviedrijas jaunā premjerministra Stefana Lēvena paziņojums, ka Stokholma varētu atzīt Palestīnas valsti, izpelnījies gan Izraēlas, gan ASV nosodījumu. Aizvadītajā nedēļas nogalē stājoties amatā, Lēvens solīja atzīt Palestīnas neatkarību. “Konfliktu starp Izraēlu un Palestīnu var izbeigt tikai divu valstu risinājums, kas panākams sarunu ceļā un kas atbilst starptautiskajiem likumiem. Gan palestīniešiem, gan izraēliešiem jāgarantē tiesības uz nacionālo suverenitāti un drošību,” paziņoja Zviedrijas valdības vadītājs no sociāldemokrātu partijas. “Divu valstu risinājums prasa abpusēju atzīšanu un mierīgu līdzāspastāvēšanu. Tāpēc Zviedrija atzīs Palestīnas valsti.” Tiesa, kā norāda Zviedrijas mediji, Lēvens neprecizēja laiku, kad Zviedrija varētu atzīt Palestīnas valsti. Tādējādi Zviedrija varētu kļūt par pirmo kādu Eiropas Savienības dalībvalsti, kura, būdama bloka locekle, atzīst Palestīnas neatkarību. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Palestīnas neatkarību atzina arī Bulgārija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija. Taču tobrīd šīs valstis nebija ES locekles.
Kamēr palestīniešu pašpārvaldes pārstāvji veltīja atzinīgus vārdus Lēvenam, ASV un Izraēla par Zviedrijas valdības vadītāja paziņojumu pauda neizpratni. ASV Valsts departamenta pārstāve Dženifera Psaki paziņoja, ka “Palestīnas valsts starptautiska atzīšana ir priekšlaicīga” un ka “Izraēlai un Palestīnai ir jābūt tām, kas vienojas par nosacījumiem, pēc kādiem tās nākotnē pastāvēs līdzās kā divas valstis”. Savukārt Izraēlas Ārlietu ministrija uz pārrunām izsaukusi Zviedrijas vēstnieku Telavivā. Izraēlas ārlietu ministrs Avigdors Lībermans paziņojis, ka Lēvenam vispirms vajadzētu saprast, ka pēdējo 20 gadu laikā šķēršļus sarunām un progresam esot likuši tieši palestīnieši. “Zviedru premjeram arī jāsaprot, ka jebkādi ārēja elementa paziņojumi un soļi nevar tikt uzskatīti par alternatīvu tiešajām sarunām starp abām pusēm,” paziņoja Lībermans, aicinot Lēvenu pievērst uzmanību arī “masu slepkavībām Sīrijā, Irākā un citās vietās reģionā”.
Interneta vietne “EUObserver.com” raksta, ka Lēvena paziņojumi pārsteiguši ne tikai citu rietumvalstu politiķus, bet arī vairākas zviedru amatpersonas. Pret Palestīnas valsts atzīšanu iebilst arī nu jau bijušajā Zviedrijas valdībā strādājušās centriski labējās partijas. Kāds vārdā neminēts avots Stokholmas politiskajās aprindās interneta vietnei “EUObserver.com” izteicies, ka Lēvena paziņojums “iezīmē patiesi lielas pārmaiņas Sociāldemokrātiskajā partijā”. Savukārt kāda ES amatpersona atklājusi, ka pēdējā laikā palestīniešu pārstāvji Eiropā esot izvērsuši lobēšanas kampaņu. “Viņi cerēja, ka šādu soli spers arī Francija pēc palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmūda Abāsa vizītes Parīzē pagājušajā mēnesī. Taču tas nenotika,” atzinis kāds ES diplomāts.
Zviedrijas sociāldemokrāti jau savā priekšvēlēšanu kampaņā paziņoja, ka “Izraēlas kara noziegumi ir jāizmeklē un Gazas joslas okupācija ir jāizbeidz”. “Zviedrijai un pārējai pasaulei ir aktīvi jāatbalsta Palestīnas darbs ceļā uz samierināšanu,” savā priekšvēlēšanu manifestā rakstīja Zviedrijas Sociāldemokrātiskā partija.
