Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda: Ar vēju par lētākām cenām jeb Latvija ir lielas izvēles priekšā 39
Kārina Hēglunda, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pajautājot cilvēkiem – “kas jauns pilsētā?”, visticamāk, saņemsiet atbildi, ka enerģijas cenas.
Tas arī agrāk ir teikts daudzas reizes, vismaz pēdējo pāris nedēļu laikā saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferenci COP26 Glāzgovā, un ir vērts atkārtot – klimata pārmaiņas ir mūsu laika lielākais izaicinājums. Bet ar izaicinājumiem atnāk arī iespējas – iespējas pārdomāt, mainīt vecos ieradumus un veidot kaut ko jaunu. Inovāciju veicināšana, nebijušu darba vietu radīšana, vairāk iespēju tālredzīgiem uzņēmumiem, emisiju samazināšana, veselības un labklājības uzlabošana, ārējās enerģijas atkarības mazināšana – tās ir kā aisberga virsotne iespējamajam.
Šā gada sākumā visas 27 ES dalībvalstis apņēmās līdz 2050. gadam pārvērst Eiropas Savienību par pirmo klimatneitrālo zonu. Lai to panāktu, tās apņēmās līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt Eiropas Komisija ierosina līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā palielināt atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas struktūrā līdz 40%.
Šo mērķu sasniegšana nav iespējama bez mūsu enerģētikas sistēmas pārveidošanas. Diezgan drīz lielākajai daļai mūsu enerģijas būs jānāk no atjaunojamiem avotiem. Šī pārmaiņa nevar notikt vienā dienā, tāpēc ir pēdējais laiks, lai mēs, jūs un es, neatkarīgi no tā, kas un kur esam, sāktu šo pāreju. Lēmuma pieņemšana ir viena lieta – jāseko rīcībai.
Ja “tīrāka” enerģija neienāk mūsu ikdienā, kā var panākt lētākus elektrības rēķinus? Jāmin potenciālie stimuli ekonomikai, jaunām darba vietām un izaugsmei: kas no tā var nepatikt? Strauji pieaugot efektivitātei, atjaunojamā elektroenerģija bieži vien ir vislētākais variants. Ņemot vērā elektroenerģijas cenu lēcienu, tai jāspēj mainīt mūsu domāšanu.
Neviens nesaka, ka tās ir vienkāršas pārmaiņas. Mums kā indivīdiem, kā kopienām, kā uzņēmumiem un valdībai ir jāpieliek nopietnas pūles. Bet tas nav iemesls atturēties, drīzāk gan otrādi. Tas ir cilvēka dabā – pārvarēt grūtības.
Vai tas nozīmē, ka mums jāupurē ekonomiskā izaugsme, lai ierobežotu oglekļa emisijas? Ne vienmēr. Kopš 1990. gada Zviedrijas IKP ir palielinājies par 86%, savukārt oglekļa emisijas ir samazinājušās par 29%. Tas pierāda, ka ir iespējams izaugsmi nesaistīt ar oglekļa emisijām.
Atjaunojamā enerģija var būt elektroenerģija, ko ražo no ūdens, vēja vai saules, vai arī kāds cits dabas avots. Zviedrija, tāpat kā Latvija, ir bagāta ar atjaunojamiem energoresursiem ūdens un vēja veidā, bet līdz šim elektroenerģijas ražošanai visvairāk izmanto hidroenerģiju. Jau 2012. gadā Zviedrija sasniedza valdības izvirzīto 2020. gada mērķi – 50% no elektroenerģijas ražot no atjaunojamiem energoresursiem. Tagad mērķis ir līdz 2040. gadam 100% atjaunojamās elektroenerģijas ražošana.
Kas tajā ir domāts Latvijai? Latvijai 2019. gadā bija trešais augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars (40,97%) enerģijas patēriņā ES, aiz Zviedrijas (56,4%) un Somijas (43,1%). Vidējais rādītājs ES – 19,7%. Tas ir kaut kas, ar ko Latvija pamatoti lepojas.
Tomēr aina mainās, ja palūkojas uz to, ko Latvija ir darījusi, lai palielinātu savas atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas pēdējos trīsdesmit gados. No atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvars Latvijā tagad ir ļoti līdzīgs tam, kāds tas bija pirms 30 gadiem. Tas liek aizdomāties, cik tālu Latvija varētu paplašināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu?
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas 2019. gada sākumā pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas iedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti par atjaunojamo enerģiju, tostarp vēja enerģiju. Tas ir interesanti, ņemot vērā novērotās grūtības, ar kurām ārvalstu investori ir saskārušies, mēģinot investēt jaunos vēja parkos Latvijā.
Iedzīvotāji, uzņēmumi un pašvaldības ir pretojušies vēja enerģijas attīstībai, kas ir pretstatā sabiedrības viedoklim kopumā. Bet kādas Latvijai ir atjaunojamās enerģijas alternatīvas? Saules enerģija bez tehnoloģiska izrāviena paredzamā nākotnē nedos būtisku ieguldījumu Latvijas energoavotu struktūrā, un hidroenerģijas potenciāls jau ir pilnībā izmantots. Savukārt vējam Latvijā ir milzīgs potenciāls. Investori ir gatavi, bet vai Latvija ir?
Šķiet, ka Latvijai ir jāizvēlas, pa kuru ceļu iet. Latvijas lielo hidroenerģijas īpatsvaru enerģijas struktūrā var apskaust daudzas Eiropas valstis. Kamēr citas valstis investē atjaunojamās enerģijas avotos, Latvijai ir iespēja palikt priekšgalā, izveidojot visaptverošu un ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstības plānu, iekļaujot tajā arī vēja enerģijas sniegtās iespējas.
