Zviedrijas valdības komisija iesaka ne tikai pensiju, bet darba vides reformas 0
“Zviedriem jābūt gataviem strādāt līdz 75 gadu vecumam un, lai spētu tik ilgi noturēties darba tirgū, mainīt nodarbošanos pusmūžā, ja vien gribam saglabāt savus šā brīža labklājības standartus,” ar šādu skaļu un dažādas diskusijas sabiedrībā raisījušu paziņojumu gada sākumā klajā nāca Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts.
Pavasarī ar plašu ziņojumu par to, ka būtu jāceļ pensionēšanās vecums un kādas pārmaiņas nepieciešamas gan pensiju sistēmā, gan darba tirgū, savu aptuveni trīs gadu darbību beidza Zviedrijas valdības izveidotā Ilgāka darba mūža un pensionēšanās vecuma komisija. Zviedrija tagad pārskata savu pensiju sistēmu un, visticamāk, jau šogad sāks to reformēt.
Naudas jau trūkst
Zviedrijā nav stingri noteikta pensijas vecuma – ikviens savu uzkrāto pensiju vai kādu tās daļu var sākt saņemt jau 61 gada vecumā, valsts garantēto pensiju izmaksā no 65 gadu vecuma, ko visbiežāk arī saprot ar vārdiem “pensijas vecums”, bet ikviens var turpināt strādāt pilna laika darbu ar nemainīgiem nosacījumiem līdz 67 gadiem. Pensiju sistēma ir izveidota tā, ka katra cilvēka pensijas apmērs ir uzskatāmi atkarīgs no viņa ienākumu līmeņa un darba stāža. Arī nodokļu sistēma ir piemērota tam, lai stimulētu cilvēkus strādāt ilgāk.
Ziņojumā norādīts, ka, neraugoties uz to, aptuveni 80% strādājošo izvēlas aiziet pensijā jau līdz 65 gadu vecumam un nodarbinātības līmenis vecuma grupā pēc 60 gadiem neaug līdz ar paredzamo vidējo mūža ilgumu.
Komisija brīdina – ja tā turpināsies, nākotnē pensiju apmēri arvien saruks un pensionāru dzīves kvalitāte pasliktināsies. Patiesībā pieaugošo izdevumu un mazāku ieņēmumu dēļ pensiju fondā zviedri jau šodien saņem mazāku pensiju, nekā pelnījuši.
Zviedrijas veselības un sociālo lietu ministrijas direktora vietnieks Kristians Orneliuss skaidro, ka primārās jeb uz ienākumiem balstītās pensijas tiek maksātas no neatkarīga pensiju fonda, kas ir pilnīgi nodalīts no valsts kases, vienīgi minimāli garantētās pensijas nāk no valsts budžeta. “Mūsu pensiju sistēmas lepnums ir tās stabilizācijas mehānisms. Katru gadu tiek aprēķināti fonda aktīvi jeb plānotie ienākumi un parāds jeb potenciālie izdevumi. Katru gadu aktīvu apjoms tiek salīdzināts jeb, vienkārši sakot, dalīts ar parādu apjomu un šā dalījuma rezultāts pievienots kā vēl viens reizinātājs izmaksājamo pensiju aprēķinā. Tādējādi sistēma neizmaksā vairāk naudas, nekā pieļaujams, lai tā varētu turpināt funkcionēt nākotnē. Kamēr šis reizinātājs ir 1 vai lielāks, pensionāri saņem pilnu vai pat mazliet lielāku pensiju. Taču jau kopš krīzes 2008. gadā šis skaitlis ir mazāks par 1. Tas arī ir galvenais pensiju sistēmas reformu iemesls,” skaidro ministrijas pārstāvis.
Galvenais – izglītība
Zviedrijas premjerministrs savos izteikumos vairākkārt uzsvēris un arī komisijas ziņojumā norādīts, ka pārmaiņas nepieciešamas ne tikai pašā pensiju sistēmā, bet jo vairāk darba vidē un zviedru skatījumā uz savu karjeru. Komisija iesaka izveidot plašākas iespējas darbam ar nepilnu vai brīvu darba grafiku un samazinātu slodzi, cīnīties ar vecuma diskrimināciju darbavietās, kā arī sekmēt izglītības un kvalifikācijas celšanas iespēju cilvēkiem pirmspensijas vai pensijas vecumā.
Daudz cilvēku pirmspensijas gados darbu zaudējuši ekonomiskās krīzes laikā un lielai daļai bija tikai deviņu klašu izglītība, taču bez vidējās izglītības atrast darbu Zviedrijā ir gandrīz neiespējami.
Pašvaldības pašlaik piedāvā vidusskolas izglītības iegūšanas iespēju pieaugušajiem, tā pieejama bez maksas un mācību laikā var saņemt pat finansiālu pabalstu. Tomēr cilvēku skaits, kas izmanto šādu iespēju, ir niecīgs.
“Ekonomisku šķēršļu tam nav. Taču jāņem vērā, ka katram, kas nav pabeidzis mācības vidusskolā, ir bijis kāds iemesls. Turklāt, ja esat jau strādājis, teiksim, 30 gadus, atgriezties skolas solā ir grūts solis,” skaidro nodarbinātības aģentūras speciālists.
Citādi ir ar augstāko izglītību. Lai gan studijas Zviedrijā ir bez maksas, no tām pēc 45 gadu vecuma cilvēkus lielākoties attur tieši tas, ka likums vairs neļauj saņemt studējošā kredītu. Vienlaikus ir daudz cilvēku, kas izvēlas iegūt kādu zinātnisko grādu jau pensijas vecumā, kad vairs nav nepieciešams saņemt aizdevumu iztikai. Tiesa, darba tirgū viņi vairs neatgriežas un iegūtā izglītība paliek vien pašu priekam.
Viņš norāda arī, ka runāt par pensionēšanos 75 gadu vecumā ir absurdi, ja lielākā daļa arodbiedrību savienības biedru, kas ir smagā darba strādnieki, ar lielām grūtībām spēj pastrādāt līdz 61 gada vecumam.
“Šī paziņojuma sakarā mūs visvairāk satrauc tas, ka valdība nedara neko, lai viņi varētu strādāt ilgāk, gluži pretēji – darbi kļūst smagāki un smagāki. Palielināt to cilvēku skaitu, kas strādā ilgāk, varētu, uzlabojot viņu darba apstākļus. Būtu jāpalielina darba apstākļu inspekciju skaits darbavietās, taču valdība pašlaik nenodrošina pat mūsu ieteikto daudzumu. Ir slēgts arī izpētes centrs, kas pētīja, kā uzlabot strādnieku darba apstākļus,” apgalvo T. Budins.
Viņš asi iestājas arī pret ieceri radīt vēl lielākus ieguvumus no pensiju sistēmas tiem, kas izvēlēsies strādāt ilgāk, jo tas vēl vairāk palielinātu plaisu starp lielajām un mazajām pensijām.
Fakti * Zviedrijas valdības Ilgāka darba mūža un pensionēšanās vecuma komisija iesaka palielināt vecumu, kad Zviedrijā atļauts sākt saņemt pensiju no 61 līdz 63 gadiem, garantētās pensijas izmaksāšanas vecumu no 65 līdz 66 gadiem un vecumu, kad darbinieku var atlaist vai mainīt darba nosacījumus vecuma dēļ – no 67 līdz 69 gadiem. * Vidējie nestrādājoša pensionāra ienākumi Zviedrijā 2011. gadā bija 14 500 kronu (aptuveni 1180 latu) mēnesī. * Lielākā garantētā pensija vientuļajiem pensionāriem bija 7600 kronas (aptuveni 618 lati), bet tiem, kas dzīvojuši laulībā – 6800 kronas (aptuveni 554 lati) mēnesī. * Vidējie ienākumi cilvēkiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem bija 24 500 kronas (aptuveni 1994 lati) mēnesī, ņemot vērā arī slimības, invaliditātes un bezdarbnieku pabalstus. * Vidējā pilnas slodzes darba alga sliktāk atalgotās profesijās bija ap 20 000 kronu (aptuveni 1628 lati). * Iemaksa pensiju fondos par katru strādājošo Zviedrijā ir noteikta 18,5% apmērā no algas – 16% valsts pensiju fondā un 2,5% kādā privātā pensiju fondiem. |
Viedokļi
Hokans Gustavsons, Zviedrijas Valsts nodarbinātības aģentūras analīķis: “Lielākoties labi izglītoti cilvēki vecumā no 55 līdz 64 gadiem var būt diezgan droši par savu darba vietu. Bezdarba rādītāji šajā vecuma grupā ir zemi. Taču tiem, kas īsi pirms pensijas zaudē darbu, ir ļoti grūti atkal atgriezties darba tirgū, un lielākoties viņi kļūst par ilgtermiņa bezdarbniekiem. Parasti tas ir tāpēc, ka lielākā daļa cilvēku, kas zaudē darbu šajā vecuma grupā, ir ar zemu izglītību un strādājuši smagu nekvalificētu darbu rūpniecības industrijā.”
Tobias Baudins, Arodbiedrību savienības viceprezidents: “Vispirms vajadzīgas alternatīvas izglītības programmas. Tām jābūt apvienojamām ar pilnas slodzes darbu. Arī traumu gadījumā, kas neļauj vairs turpināt darbu iepriekšējā vietā, cilvēkiem jāpiedāvā ne tikai pabalsts, bet arī īstermiņa izglītības programmas, lai pārkvalificētos atbilstoši tā brīža darba tirgus prasībām.”
