Zviedrijas “Swedbank” piemērots 360 miljonu eiro sods 2
Papildināta plkst. 20.25
Zviedrijas “Swedbank” piemērots četru miljardu Zviedrijas kronu jeb 360 miljonu eiro sods par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā, aģentūrai LETA pavēstīja “Swedbank”.
Vienlaikus bankā norādīja, ka banku uzraugu Zviedrijā un Igaunijā secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem “Swedbank” iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un “Swedbank” apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro apmērā.
Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus.
Zviedrijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka “Swedbank” bijuši nopietni trūkumi naudas atmazgāšanas riska vadībā tās Baltijas valstu nodaļās.
Bankas apzināšanās par naudas atmazgāšanas risku un tās procesiem, metodēm un kontroles sistēmām bija nepietiekama. Baltijas valstu operācijās arī nebija adekvātu resursu cīņai ar naudas atmazgāšanu, teikts Zviedrijas Finanšu inspekcijas paziņojumā.
Izmeklēšana parāda, ka “Swedbank” zināja par iespējamām naudas atmazgāšanas aktivitātēm Baltijas valstīs. Neskatoties uz vairākiem iekšējiem un ārējiem ziņojumiem, kuros brīdināts par trūkumiem Baltijas valstu nodaļās un naudas atmazgāšanas risku, banka neveica pienācīgas darbības.
Inspekcija arī atklājusi virkni gadījumu, ka banka nav sniegusi inspekcijai dokumentāciju un informāciju, kas retrospektīvā atklāja situācijas nopietnību, teikts inspekcijas paziņojumā.
Igaunijā veiktajā izmeklēšanā secināts, ka bankas Igaunijas nodaļā bijuši nozīmīgi trūkumi naudas atmazgāšanas riska kontroles sistēmās un banka nav ievērojusi prasības pret naudas atmazgāšanu.
Zviedrijā izmeklēšana par “Swedbank” naudas atmazgāšanas risku pārvaldību tās Baltijas valstu operācijās sākta 2019.gada aprīlī un aptvēra laika posmu no 2015.gada līdz 2019.gada pirmajam ceturksnim.
Inspekcija norāda, ka bankai noteiktais sods neapdraud tās pašreizējo biznesu vai klientus. Banka ir labi kapitalizēta un tai ir labs likviditātes rādītājs.
Bankā atzīmēja, ka abās valstīs “Swedbank” regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos.
“Swedbank” grupas vadība apliecinājusi, ka banka nemainīgi turpinās darbu un attīstību četros pamattirgos – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.
Latvijas “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops aģentūrai LETA norādīja, ka “Swedbank” darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šādu pārbaudi veica jau 2016.gadā.
“”Swedbank” jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016.gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – FKTK – līdzīgu pārbaudi “Swedbank” Latvijā veica jau 2016.gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem,” norādīja bankā.
FKTK aģentūrai LETA norādīja, ka komisija cieši sadarbojās ar Zviedrijas un Baltijas valstu uzraugiem, sniedzot tās rīcībā esošo informāciju, tostarp par iepriekš FKTK veikto pārbaudi “Swedbank”, kas noslēdzās ar 2016.gadā piemēroto sodu 1,4 miljonu eiro apmērā un uzlikto pienākumu – pilnveidot iekšējās kontroles sistēmu.
“Turklāt būtiski akcentēt, ka Latvija ir vienīgā valsts reģionā, kura jau pirms vairākiem gadiem konstatēja trūkumus un piemēroja sodu šai bankai, kamēr citās reģiona valstīs pārbaudes arī par vairākus gadus veciem notikumiem notiek pēdējos gados pēc publiski izskanējušās informācijas,” minēja FKTK.
Tāpat komisijā atzīmēja, ka 2016.gadā FKTK, nosakot piemērojamās soda naudas apmēru, ņēma vērā, ka Latvijas “Swedbank” bija brīvprātīgi sākusi veikt uzlabojumus, lai novērstu nepilnības un pilnveidotu iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tostarp stiprinot bankas atbilstības kontroles funkciju, kas ietver darbinieku kapacitātes palielināšanu un informācijas tehnoloģiju risinājumu uzlabojumus.
Noslēgtā vienošanās ietvēra arī to, ka “Swedbank” bija pieņēmusi lēmumu pilnībā pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu tiem ārvalstu klientiem, kas rada bankai nesamērīgi augstu risku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.
Administratīvais līgums starp FKTK un “Swedbank” arī paredzēja turpmākos pasākumus, ko banka apņēmās noteiktajos termiņos pilnībā izpildīt, lai pilnveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu un stiprinātu tās darbības efektivitāti. Šie pasākumi FKTK uzraudzībā tika pilnībā ieviesti, uzsvēra FKTK.
FKTK norādīja, ka uzraudzības darbs turpinās visu šo laiku un FKTK ir saziņā gan ar “Swedbank”, gan Zviedrijas un Baltijas valstu uzraugiem, visa saņemtā informācija tiek rūpīgi izvērtēta un tiek lemts par tālākiem nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.
“Zviedrijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu lēmumiem nav ietekmes uz “Swedbank” klientiem Latvijā, banka strādā ikdienas režīmā,” pauda komisijā.
Jau ziņots, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT vēstījusi par aizdomām, ka starp “Danske Bank” un “Swedbank” Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardus eiro).
