Zviedrijas “pirāti” grib ietekmi 0
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ES valstu dažādie politiskie spēki aizvien vairāk koncentrējas galvenajam uzdevumam – iekļūšanai parlamentā un savas ietekmes palielināšanai. Arī Zviedrijas “Pirātu partija” nesēž rokas klēpī salikusi.
“Ja vēlaties Eiropas Parlamentā (EP) kaut ko panākt, ir pilnīgi jākoncentrējas uz to. Ja izkaisīsiet savus spēkus, cenšoties aptvert visus daudzos un ārkārtīgi dažādos jautājumus, kas šeit tiek izlemti, visticamāk, jūs nemainīsiet neko un neko nesasniegsiet,” apgalvo Kristians Engstroms, viens no diviem “pirātiem”, ko 2009. gadā par lielu pārsteigumu pārējai Eiropai parlamentā “iesūtīja” Zviedrija. Pretēji priekšvēlēšanu prognozēm, iepriekšējās EP vēlēšanās 7,2% balsu un divas vietas parlamentā ieguva Zviedrijas “Pirātu partija” (“PP”) – “viena jautājuma partija”, kas visu savu uzmanību velta autortiesību, interneta un telekomunikāciju brīvībai. Pašlaik partija ar pilnu sparu gatavojas šā gada EP vēlēšanām, izvēršot priekšvēlēšanu kampaņu, un strādā pie visas Eiropas “pirātus” apvienojošas jumta partijas izveidošanas. Kā stāsta K. Engstroms, lai arī daudzviet pavisam niecīgas, “Pirātu partijas” saradušās jau lielākajā daļā ES dalībvalstu, un viņš uzskata, ka šoreiz savus “pirātus” uz EP sūtīt reālas izredzes varētu būt arī Vācijai, Čehijai un Somijai.
Par savu lielāko sasniegumu pašreizējā EP sasaukumā partija sauc dalību ACTA vienošanās apturēšanā. Tās mērķis bija intelektuālā īpašuma aizsardzība, taču tas krietni ierobežotu interneta brīvību, piemēram, nosakot bargākus sodus par failu apmaiņu internetā un iespēju slēgt aizdomīgas failu apmaiņas vietnes vispār bez jebkādas sīkākas izmeklēšanas vai tiesas. K. Engstroms skaidro, ka līdztekus protestiem visā Eiropā, kuros piedalījās tūkstošiem cilvēku, liela nozīme bijusi tam, ka “PP” deputāti uzrunājuši savus kolēģus parlamenta iekšienē un panākuši, ka EP Zaļo grupa izveido tieši šim jautājumam veltītu darba grupu. Vienlaikus viņi darbojušies arī “pretējā virzienā”, informējot sabiedrību un aktīvistus ārpusē par to, kā noris lēmumu pieņemšanas process Briseles gaiteņos, lai protestētāji varētu veidot atbilstošus argumentus un iesaistīties īstajā brīdī.
Jāsakārto tirgus
Arī pašreizējo autortiesību regulējumu Eiropā “pirāti” vērtē kritiski un uzsver, ka neiestājas pret interneta pakļaušanu likumam, bet gan par pareizu likumdošanu. Viņu galvenās prasības – nekriminalizēt inovācijas un failu apmaiņu, kas automātiski padara lielāko daļu Eiropas jauniešu par noziedzniekiem, neizvērst cenzūru internetā un liegt varas iestādēm interneta lietotāju novērošanu, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas konkurences iespējas interneta vidē lieliem un maziem uzņēmējiem, kas piedāvā digitālus produktus. “Telekomunikāciju nodrošinātāji vēlas ieviest pakalpojumus, kas paredz priekšrocības lielām kompānijām, kas var atļauties maksāt vairāk. Ja tas notiks, mēs riskējam internetu padarīt analogu kabeļtelevīzijai, kur patērētājam jāizvēlas kāds viens pakalpojuma nodrošinātājs un atkarībā no tā viņam ir pieejams noteikts saturs,” brīdina eiroparlamentārietis.
Otra deputāte no šīs partijas Amēlija Andersdotere uzstāj, ka lielākā problēma ir tieši stratēģijas trūkums, kā veidot Eiropas digitālo pakalpojumu tirgu, un apgalvo, ka vairākas pasaules valstis ES šajā ziņā jau ir tālu priekšā. Tā vietā, lai veidotu vienotu politiku un tirgu, dalībvalstis drīzāk bezjēdzīgi sacenšas informācijas tehnoloģiju attīstībā. Tikmēr tirgus dalībnieku un arī valsts iestāžu darbs tiek bezjēdzīgi birokratizēts, kas nostāda Eiropas uzņēmējus nevienlīdzīgā situācijā pret ārvalstu konkurentiem.
Neuztver nopietni
Lai arī šie jautājumi šķiet gana būtiski un skar ikvienu, tāpat kā iepriekšējo reizi, arī šajās vēlēšanās skeptiķi “PP” prognozē izgāšanos un aptaujas rāda, ka viņi varētu iegūt vien mazliet vairāk nekā vienu procentu balsu, parlamentā neiekļūstot. 2009. gadā pagrieziena punktu par labu partijai noteica skaļā failu apmaiņas vietnes “Pirate Bay” tiesas prāva. Kritiķi “PP” veiksmi iepriekšējās vēlēšanās skaidro ar to, ka Zviedrijas sabiedrība vienkārši neuztver EP ietekmi uz viņu dzīvi un līdz ar to arī šīs vēlēšanas gana nopietni, tāpēc atļāvušies riskēt, uz sakāpinātu emociju viļņa ievēlot “viena jautājuma partiju”. Jau nākamajā gadā Zviedrijas parlamenta vēlēšanās “PP” atkal ieguva mazāk par vienu procentu balsu. Partijas pārstāvji to nenoliedz. Gluži pretēji, viņi atzīst, ka zviedri par notiekošo EP interesējas kūtri, starpvēlēšanu periodā par saviem deputātiem un viņu pārstāvētajām partijām tur vispār piemirstot. Taču tieši tāpēc viņi šīm vēlēšanām koncentrē visus savus spēkus un virza labākos politiķus. Turklāt tieši Briselē arī tiek izlemti “pirātus” interesējošie autortiesību un interneta likumdošanas jautājumi. Vēl vairāk – lielākā daļa jauninājumu visā Zviedrijas likumdošanā nāk no ES.
