Zviedrijas parlamenta spīkers uzņemas “lielāku lomu” valdības veidošanā 0
Pēc tam, kad abu lielāko partiju līderi cieta neveiksmi, mēģinot izveidot jauno koalīciju, Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlens pirmdien paziņojis, ka uzņemsies “aktīvāku lomu” valdības veidošanā.
“Manuprāt jaunas vēlēšanas nav vēlamas, taču es neizslēdzu iespēju, ka tās var būt vienīgā izeja no strupceļa. Taču tā ir pēdējā iespēja,” žurnālistiem norādīja Norlens.
Kā ziņots, 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu.
Rezultātā Zviedrijā faktiski izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.
Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un “zaļie”, kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.
Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.
Tomēr gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.
Norlens vispirms valdības veidošanu uzticēja moderātu līderim Ulfam Kristersonam, taču viņš cieta neveiksmi, un parlamenta spīkers veidot jauno kabinetu uzaicināja Levēnu, kurš pēc divas nedēļas ilgajām sarunām arī atteicās no no šī mandāta.
Tagad Norlens paziņojis, ka uzaicinās partiju līderus, lai uzklausītu viņu domas par “iespējamajām valdošajām kombinācijām”.
“Vēlos pievērsties valdības alternatīvām, kuras viena vai vairākas partijas izvirzījušas savu prioritāšu saraksta galvgalī, un pats priekš sevis noskaidrot, kā partiju līderi viens ar otru apspriež dažādas alternatīvas,” norādījis spīkers.
Tiek prognozēts, ka spīkers centīsies izzondēt tā dēvētās lielās koalīcijas izveides iespējas, lai gan konservatīvo līderis Kristersons jau iepriekš paziņojis, ka viņš izslēdz “lielās koalīcijas” veidošanu kopīgi ar sociāldemokrātiem, norādot, ka tas būtu iespējams vienīgi “ārkārtas apstākļos”.
Sarunas, uz kurām Norlens uzaicinājis sociāldemokrātus, “zaļos”, moderātus, centristus, liberāļus un kristīgos demokrātus, sāksies aiz slēgtām durvīm jau otrdien plkst.9 (plkst.10 pēc Latvijas laika).
Paredzēts, ka pēc stundas sarunu telpu pametīs moderātu un kristīgo demokrātu līderi, lai ļautu atlikušo četru partiju vadītājiem pārrunāt iespējas sadarboties vienā koalīcijā.
Vēl pēc stundas paredzētas visu četru Alianses partiju un “zaļo” sarunas, kam savukārt sekos sarunas, kurās piedalīsies tikai Alianses partijas.
Uz sarunām nav aicināti nedz galēji labējie, nedz galēji kreisie,
jo neviena cita partija nav izteikusi gatavību iesaistīties koalīcijā ar SD vai “kreisajiem”.
Tomēr Norlens norādījis, ka turpinās uzturēt kontaktus arī ar abu šo partiju līderiem, jo tām joprojām var būt izšķiroša loma jaunās valdības izveidē.
Zviedrijā valdības izveidei nav nepieciešams parlamentārā vairākuma atbalsts, taču tā krīt, ja vairākums nobalso par neuzticības izteikšanu.
Ja partijas tomēr nespēs vienoties par jauno valdību, nāksies rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, kurām jānotiek trīs mēnešu laikā kopš to izsludināšanas.
Tas gan Zviedrijas vēsturē vēl nekad nav noticis.
Tikmēr SD līderis Džimijs Okesons paziņojis, ka viņa vadītā partija nebaidās no jaunām vēlēšanām, un atkārtoti uzsvēris, ka Zviedrijas demokrāti neatbalstīs nevienu no iespējamām valdībām, ja tiem netiks dota nekāda ietekme uz jaunā kabineta politiku.
