Zviedrijas konservatīvie piedāvā sarunas ar galēji labējiem 0
Laužot ilggadējo politisko tabu, Zviedrijas konservatīvā Moderātu partija piedāvājusi sadarbību ar galēji labējo Zviedrijas demokrātu partiju, kas izraisījis spriedzi opozīcijā esošo četru centriski labējo partiju koalīcijā. Visas parlamentā pārstāvētās partijas gadiem ilgi izvairījās no jebkādas sadarbības ar Zviedrijas demokrātu partiju, kas savulaik izveidojās no neonacistu kustības, taču moderātu līdere Anna Kinberga-Batra norādījusi, ka to vairs nedrīkst ignorēt. 2015. gadā, kad Eiropu pārņēma nekontrolētas nelegālās imigrācijas vilnis, Zviedrijas demokrātu popularitāte sāka strauji kāpt, un saskaņā ar svaigākajām aptaujām par galēji labējiem gatavs balsot 21 procents zviedru, Zviedrijas demokrātu partijai kļūstot par otru populārāko partiju valstī, kas atpaliek vienīgi no sociāldemokrātiem. Galēji labējie pirmo reizi Zviedrijas parlamentā iekļuva 2010. gadā, savācot 5,7% balsu, bet jau 2014. gadā par viņiem balsoja 13% vēlētāju. Sociāldemokrāta Stēfana Levēna vadīto mazākuma valdību konservatīvajiem būtu viegli gāzt, ja svarīgākajos jautājumos alianse parlamentā saņemtu netiešu Zviedrijas demokrātu atbalstu. Taču centriski labējās partijas no tā līdz šim atteikušās, nevēloties tādējādi leģitimēt galēji labējos. Aptaujas liecina, ka 60% moderātu elektorāta atbalsta sadarbību ar galēji labējiem.
