Zviedrijas hokejisti pārliecinoši uzvar ASV 0
Pērnā gada pasaules čempione hokejā Zviedrija sestdien sasniedza arī šī gada meistarsacīkšu finālu.
Pusfinālā zviedri ar rezultātu 6:0 (1:0, 3:0, 2:0) pārspēja ASV. Finālā Zviedrija spēlēs ar Kanādas un Šveices dueļa spēcīgāko komandu.
“Sauso” spēli Zviedrijas izlases vārtos aizvadīja Andešs Nilsons, kurš atvairīja 41 pretinieku mesto ripu.
Mača rezultātu piecas minūtes pirms pirmā perioda beigām atklāja Viktors Arvidsons, kurš no vārtu priekšas tīklā ieradīja amerikāņu vārtsarga nenofiksētu ripu. Pamatīgu pirti uz ledus zviedri sakūra otrajā periodā, kad trīs minūšu un septiņu sekunžu laikā guva trīs vārtus. Vispirms mazākumā Magnuss Pējervi noslēdza Mīkaela Baklunda iesāktu epizodi, nedaudz vēlāk Patriks Hērnkvists no vārtu priekšas realizēja vairākumu, bet vēl 11 sekundes vēlāk Matīass Jānmarks aizlauzās līdz pretinieku cietoksnim un panāca jau 4:0.
Cenšoties atspēlēties, amerikāņi spēra izmisīgu soli un ātri nomainīja vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, deviņas minūtes pirms pamatlaika beigām Arvidsonam ieraidot piekto ripu ASV izlases vārtos. Savukārt trīs minūtes pirms finālsvilpes Ādrians Kempe panāca jau 6:0 Zviedrijas izlases labā.
Zviedrijas hokeja izlase šajā čempionātā nav izjutusi zaudējuma rūgtumu. Apakšgrupā zviedri uzvarēja visās septiņās cīņās, vienīgi pret slovākiem maču nenoslēdzot pamatlaikā. Savukārt ceturtdaļfinālā pērnā gada čempione Zviedrija ar 3:2 pārspēja Latviju, kas spēcīgajai pretiniecei izrādīja cienījamu pretestību.
Tikmēr amerikāņi apakšgrupā atzina vienīgi Somijas pārākumu, ieņemot otro vietu. Ceturtdaļfinālā AS hokejistiem pretī stājās Čehija, kas tika uzveikta ar 3:2.
Zviedrija par pasaules čempioni kronēta desmit reizes, tajā skaitā triumfējot pērn notikušajās meistarsacīkstēs. Tāpat zviedriem pasaules čempionātos ir 17 sudraba un 16 bronzas medaļas.
Savukārt ASV ir divkārtējā pasaules čempione, triumfējot 1933. un 1960.gadā. Pasaules čempionātos amerikāņu kontā arī deviņas sudraba un septiņas bronzas medaļas.
No ceturtdaļfinālu nepārvarējušajām komandām piekto vietu ieņēma Somija, sestā bija Krievija, septītajā pozīcijā ierindojās Čehija, bet pirmo astotnieku noslēdza Boba Hārtlija vadītā Latvija. Aiz pirmā astotnieka sekoja Slovākija, Dānija, Vācija, Francija, Norvēģija, Austrija, Baltkrievija un Dienvidkoreja. Pēdējās divas kā savu apakšgrupa vājākās komandas pameta augstāko divīziju un nākamajā gadā spēlēs pirmās divīzijas A grupā.
Baltkrievijas un Dienvidkorejas vietā nākamajā gadā nāks Lielbritānija, kas labāko grupā atgriezīsies pēc 24 gadu pārtraukuma, un Itālija, kas ieņēma pirmās divas vietas pasaules čempionāta pirmās divīzijas A grupā.
Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.
Pērn tika gūta desmitā vieta, bet vēl pirms tam, kad Latviju attiecīgi 2015.gadā vadīja Aleksandrs Beļavskis, bet 2016.gadā Leonīds Beresņevs, tā ieņēma 13.vietu, savukārt vēl pirms tam trīs čempionātos Teda Nolana vadībā Latvija 2012.gadā bija desmitā, bet nākamajos divos gados ieņēma 11.pozīciju.
Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš – PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 46 reizes – 27 zelta, desmit sudraba un deviņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 49 medaļas (26 zelta, 14 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk – Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.
Pērn pasaules čempionāta finālā Zviedrijas izlase pēcspēles metienos ar 2:1 uzvarēja Kanādas izlasi, savukārt bronzu ieguva Oļega Znaroka un Harija Vītoliņa trenētā Krievija, kura 2014.gadā kļuva par čempioni, 2015.gadā palika otrā, bet 2016.gadā arī bija trešā, līdz ar to godalgas ir izcīnījusi četros čempionātos pēc kārtas. Tiesa, šoreiz izlasi Znaroks un Vītoliņš vairs nevadīja, bet krievus cīņā veda Iļja Vorobjovs.
Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis – Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice, kas bija otrā.
Hokeja čempionātam veltītajā LETA sadaļā (“http://www.leta.lv/hockey”) pieejama jaunākā informācija ne tikai par Latvijas hokeja izlases gaitām un panākumiem, bet arī citu komandu rezultātiem un čempionāta aktualitātēm.
