Zviedrijā “trūkst” atkritumu 1
Šobrīd Zviedrija pārstrādā 99% no visiem atkritumiem. Šī valsts tik labi tiek galā ar atkritumu pārstrādi, ka ir spiesta importēt 700 tūkstošus tonnu atkritumu no kaimiņvalstīm, lai no tiem iegūtu enerģiju savām vajadzībām, raksta sweden.se.
Termins “atkritumi” Zviedrijā praktiski neeksistē. Ņemot vērā, ka 1975. gadā tika apstrādāti tikai 38% no sadzīves atkritumiem, pēdējo gadu desmitu laikā Zviedrijā ir notikusi īsta revolūcija atkritumu pārstrādes jomā.
Šodien atkritumu pārstrādes punkti parasti atrodas 300 metru rādiusā no jebkuras apdzīvotas vietas. Vairākums zviedru savās mājās šķiro pārstrādājamos atkritumus un glabā tos īpašos konteineros vai arī uzreiz transportē uz pārstrādes punktu.
Atkārtota materiālu vai produkcijas izmantošana nozīmē mazāku enerģijas patēriņu ražošanā. Tas ir labāk, nekā sadedzināt vienu un otru radīt no nulles.
Zviedrijā atbalsta atkritumu pārstrādi, bet ne glabāšanu – laikraksti pārvēršas papīra masā, pudeles tiek izmantotas atkārtoti vai pārkausētas jaunos elementos, plastmasas konteineri pārtop par plastmasas izejvielu, bet pārtika tiek kompostēta un kļūst par mēslojumu vai biogāzi. Atkritumu vedēji bieži darbojas, pateicoties iegūtajai elektroenerģijai vai biogāzei. Notekūdeņi tiek attīrīti līdz tādai pakāpei, ka tos var dzert. Speciāli aprīkotas kravasmašīnas braukā pa pilsētu un savāc elektroniku, bīstamos atkritumus un ķīmiskās vielas. Farmaceiti pieņem medikamentu atliekas. Liela izmēra lietas, piemēram, vecos televizorus vai salauztas mēbeles, zviedri transportē uz pārstrādes punktiem pilsētu nomalēs.
Atkritumi ir samērā lēta degviela, un zviedri ir izstrādājuši efektīvu un rentablu tehnoloģiju, pārvēršot atkritumus elektroenerģijā. Zviedrija pat importē vairāk nekā 700 tūkstošus tonnu atkritumu no visas pasaules.
Pelnus, kas veido 15% no sākotnējā atkritumu svara, šķiro un atkārtoti nosūta uz pārstrādi. Atliekas tiek izsijātas, lai atdalītu granti, kas tiek izmantota ceļu būvniecībā. Paliek tikai 1%, un tas tiek glabāts atkritumu poligonos. Dūmi, kas rodas atkritumu dedzināšanas iekārtās, sastāv no 99,9% netoksiska oglekļa dioksīda un ūdens, bet tie joprojām tiek filtrēti caur sauso filtru un ūdeni. Filtru sārņus izmanto, lai aizpildītu pamestās šahtas.
Atkritumu pārstrādes rūpnīcā “Optibag” tikusi radīta mašīna, kas atdala vienu no otra krāsainus atkritumu maisus. Cilvēki pārtiku met zaļā maisā, papīru sarkanā, bet stiklu vai metālu vēl kādā citā krasā. Tas ļāvis likvidēt vairākas atkritumu šķirošanas stacijas.
Savukārt Helsingborgā uz atkritumu urnām pat uzstādīti mūzikas atskaņotāji, kas spēlē ausij tīkamu mūziku.
“Nulle atkritumu” – tāda ir Zviedrijas devīze!
