Zviedrija stiprina Gotlandes aizsardzību 0
Pēc vairāk nekā 20 gadiem stratēģiskas aizmirstības Gotlandes salā atkal manāma militāra rosība, Zviedrijai stiprinot salas aizsardzību, jo Krievijas uzvedība kļūst arvien neparedzamāka.
Zviedrija pieņēmusi lēmumu izveidot jaunu kaujas grupu Gotlandes salas aizsardzībai. Vienībā, kuru komandēs pulkvežleitnants Stefans Petersons, būs aptuveni 300 karavīru, un tai jābūt nokomplektētai līdz nākamā gada beigām. Lai sakārtotu infrastruktūru pat šīs mazās vienības vajadzībām, būs vajadzīgs laiks, jo pēdējos gadu desmitus salas aizsardzība bija pamesta novārtā, atzīmē raidsabiedrība BBC. Bijušās karavīru kazarmas jau sen pārvērstas par vietējās pašvaldības birojiem. Kādā noliktavā meža vidū novietoti 14 Vācijā ražoti tanki “Leopard”, kas gaida savas apkalpes. Tas ir ļoti maz salīdzinājumā ar 15 – 20 000 militāro personālu, kas bija izvietots salā aukstā kara laikā, taču Zviedrijas militārpersonas apgalvo, ka vajadzības gadījumā papildspēkus var atsūtīt ātri. Gotlandē, kas veido mazāk nekā vienu procentu no Zviedrijas sauszemes teritorijas, dzīvo aptuveni 57 000 iedzīvotāju, no tiem 24 000 salas lielākajā pilsētā Visbijā.
“Padomju viskijs ar ledu”
Intervijā BBC Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists paudis bažas par Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas jūrā. Krievijas kara lidmašīnas bieži pārkāpj Zviedrijas gaisa telpu, bet 2014. gadā Zviedrijas krasta apsardzes kuģi vairākas nedēļas tvarstīja nezināmas piederības peldlīdzekli, iespējams, Krievijas zemūdeni, Stokholmas arhipelāga ūdeņos. Krievijas spiegošanu Zviedrijas ūdeņos apstiprina padomju zemūdenes avārija 1981. gada oktobrī, tai uzskrienot uz klints pāris kilometrus no Zviedrijas lielākās jūras kara bāzes Karlskronā. Zemūdenes kapteinis centās pamatot Zviedrijas jūras robežas pārkāpumu ar navigācijas aparatūras kļūmi, lai gan zemūdene bija piekļuvusi zviedru bāzei caur klinšu šaurumiem un salām. Tad kapteinis paziņoja, ka zemūdene bijusi spiesta iebraukt Zviedrijas ūdeņos “ārkārtējas situācijas” dēļ, lai gan palīdzības signāls netika nosūtīts un zemūdene centās aizbēgt. Krievijas zemūdenes tuvošanās Karlskronas bāzei sakrita ar Zviedrijas flotes mācībām, izmantojot jaunu militāro tehnoloģiju.
Krievija atsūtīja glābšanas eskadru ar vairākiem karakuģiem, kuru komandēja viceadmirālis Aleksejs Kaļiņins. Zviedrijas valdība, sargājot valsts robežu suverenitāti, neielaida padomju karakuģus Zviedrijas ūdeņos. Zemūdenes kapteini nopratināja zviedru varas iestādes padomju pārstāvju klātbūtnē. Zviedru eksperti pārbaudīja arī zemūdenes kuģa žurnālu un navigācijas instrumentus. Zemūdenes kapteiņa vietnieks politiskajos jautājumos Vasilijs Besedins vēlāk apstiprināja, ka uz dažām zemūdenes torpēdām bijušas kodolgalviņas un ka apkalpei bijusi dota pavēle iznīcināt kuģi, ja to censtos pārņemt zviedru varas iestādes. Pēc desmit saspringtām dienām Zviedrijas velkoņi novilka Krievijas zemūdeni no klints un starptautiskajos ūdeņos nodeva to padomju kuģiem. Šis incidents vēsturē iegājis ar nosaukumu “Padomju viskijs ar ledu” (“Soviet whiskey on the rocks”), jo NATO klasifikācijā zemūdenei bija dots pavārds “Whiskey”.
Apsver pievienošanos NATO
“Vai mēs sapratām, pirms tas notika, Krimas aneksiju? Vai mēs sapratām, ka viņi bija ļoti tuvu, lai sāktu ko līdzīgu Ukrainas austrumos?” jautā Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Mikaels Būdiens. “Tagad viens no lielākajiem izaicinājumiem ir: kas viņiem padomā un kāpēc viņi to dara,” intervijā BBC saka Būdiens. Daži analītiķi uzskata, ka Krievijas militārās aktivitātes Baltijas jūrā ir vairāk saistītas ar atbalsta vairošanu Vladimiram Putinam pašmājās nekā Zviedrijas aizsardzības pārbaudīšanu.
Lai kā tas būtu, Krievijas aktivitātes pamudinājušas Zviedrijas valdību palielināt aizsardzības izdevumus un pievērst galveno uzmanību reģionālajai drošībai pēc vairākiem gadu desmitiem, kad par galveno tika uzskatītas starptautiskās operācijas. Krievijas drauds arī uzjundījis debates par to, vai Zviedrijai būtu jāpievienojas NATO. Aptaujas liecina, ka pērn pirmo reizi gandrīz puse zviedru izteicās par valsts pievienošanos NATO, lai stiprinātu valsts aizsardzību.
