Zviedriem koronavīrusa laikā ieteikts “baudīt pavasari” 0
Zviedrijas uzvedības stratēģija Covid-19 pandēmijas laikā šajās dienās radikāli atšķiras no vairuma citu Eiropas valstu. Uz pārējās Eiropas fona zviedri izskatās pašpārliecināti, pat pārdroši – Zviedrija demonstratīvi iet savu ceļu, paļaujoties uz savas sabiedrības organizētību un nevainojamu institūciju darbu. Daļa domā, ka zviedru sabiedrība ārkārtīgi riskē.
Saslimšana ar koronavīrusu Zviedrijā sākās agrāk nekā Latvijā. Saslimušo skaits vakar tur pārsniedza 2300, bet miris bija 41 cilvēks. Zviedrijā nav karantīnas vai iekšējās pārvietošanās aizliegumu – Stokholma vien sekojusi Eiropas Savienības lēmumam slēgt robežas ceļojumiem, kas nav nepieciešami. Ieteikts slēgt vidusskolas un augstskolas, bet ne pamatskolas. Darbojas slēpošanas kūrorti (tie darbosies arī Lieldienu brīvdienās), atļauti jauniešiem domātie sporta pasākumi. Strādā restorāni un kafejnīcas.
Vienīgi kopš nedēļas sākuma ieviesta sistēma, ka apkalpošana notiek tikai pie galdiņiem vai arī ēdienu izsniedz promnešanai.
Cilvēkiem rekomendēts strādāt no mājām, ja vien tas iespējams, nedoties ārā, ja nav laba pašsajūta, ievērot sociālo distancēšanos. Ļaudis rosina padomāt, vai Lieldienās viņiem tiešām jāapciemo radi. Testus izdara tikai tiem, kas ietilpst riska grupā vai arī ja parādās izteikti Covid-19 simptomi. Visādi citādi situācija Zviedrijā tiek raksturota kā “tuva normālai”. Slimība skārusi vairākus Zviedrijas reģionus, taču Stokholmā saslimušo skaits aug lēni.
Tomēr Zviedrija nespēj izvairīties no krīzes atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, sevišķi viesnīcu un tūrisma biznesā. Pie plašām atbrīvošanām no darba uz laiku ķērusies Skandināvijas aviokompānija SAS (10 000 atbrīvoto), prāmju kompānija “Stena Line”, viesnīcu grupas “Scandic” un “Nordic Choice”, bet “Volvo” vieglo un kravas auto ražošanas nodaļas katra uz laiku no darba atbrīvojusi 20 000 darbinieku. Tas pats notiek ar “Scania” (9000 atbrīvoto).
Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns televīzijas uzrunā nācijai svētdien nopietni brīdināja par epidēmijas sekām un mudināja “būt atbildīgiem” un sekot valdības norādēm.
Tajā pašā laikā Zviedrijas valsts galvenā epidemiologa vietnieks Anders Vallenstens otrdien preses konferencē izteicās: “Mūsu valstij šobrīd nebūtu jāslēdzas.” Proti, visam, kas var funkcionēt, neradot apdraudējumu sabiedrības veselībai, jāturpina strādāt.
Uz žurnālistu jautājumu, kādēļ Zviedrijā aizliegti publiskie pasākumi, kuros sanāk vairāk nekā 500 cilvēku, kamēr Vācijā vai Lielbritānijā liegts pulcēties vairāk nekā diviem, Vallenstens atbildējis, ka katra valsts izvēlas pasākumus atbilstoši saviem aktuālajiem apstākļiem, kas iekļauj arī veselības aizsardzības sistēmas stāvokli un politisko faktoru. Uzņēmēji nepieciešamās rekomendācijas ir saņēmuši, jauniešu sportiskās aktivitātes svaigā gaisā slāpēt nedrīkst. Reģionos strādā krīzes vadības komandas, kuru uzdevums ir sarūpēt visu nepieciešamo un uzraudzīt situāciju.
Tāpat armija ir uzdevumu augstumos – sagatavoti militārie lauka hospitāļi, kas spēj nodrošināt intensīvās terapijas gultasvietas. Zviedrijas politiķi ir pārliecināti, ka valsts pēc pirmā Sabiedrības veselības aģentūras signāla spēs iedarbināt iepriekš sagatavoto pasākumu un likumdošanas aktu sistēmu un viss notiks pēc plāna. Tiesa, par nopietnu problēmu ir atzīta aktuālās informācijas nogādāšana līdz tām iedzīvotāju grupām, “kam zviedru valoda nav dzimtā”. Bažas, piemēram, rada Stokholmas apkaimē dzīvojošā somāliešu kopiena, kurā no Covid-19 līdz pirmdienai bija miruši jau 6 no 15 saslimušajiem. Uzskata, ka vainojama nezināšana par notiekošo.
Zviedrijas izvēlētais modelis tik ļoti kontrastē ar kaut vai kaimiņzemēs Norvēģijā un Dānijā vērojamo, ka sabiedrībā un medijos netrūkst kritikas par notiekošo. Ietekmīgais laikraksts “Dagens Nyheter” uzsvēris, ka valdībai nevajadzētu “rotaļāties” ar zviedru sabiedrības pamatprincipu, ka katrs cilvēks ir vērtība – pret vīrusu vērstie pasākumi būtu jāpastiprina. Sociālie tīkli bez sajūsmas uzņēma bijušā Zviedrijas valsts galvenā epidemiologa, Pasaules veselības aizsardzības organizācijas padomnieka Johana Gīzekes valsts sabiedriskajā televīzijā pausto ieteikumu pilsoņiem tagad vienkārši baudīt pavasara dienas: “Pasauciet draugu un pastaigājaties, ievērojot metra distanci. Ņemiet termosu un ejiet pasēdēt parkā uz soliņa. Sēdēt tikai mājās ir kaitīgi jūsu veselībai.”
Sastopami arī viedokļi, ka tāda Zviedrijas attieksme ir “vājprāts”.
Bijušais premjers un ārlietu ministrs, pazīstamais zviedru konservatīvais politiķis Karls Bilts savā tviterkontā nesen brīdināja, ka Itālijas situācija dažu nedēļu laikā var kļūt par realitāti arī Zviedrijā: “Ceru, attiecīgās mūsu institūcijas ir gatavas. Pretējais būtu kriminālnoziegums.”
Daudzi zviedri tomēr cenšas palikt mājās, šaubās par iestāžu spēju visu kontrolēt. Līdzīgi Rīgai, arī Stokholmā krities sabiedriskajā transportā pārvadāto pasažieru daudzums. Daļa transporta līdzekļu vadītāju uz darbu nedodas, tādēļ pirmdien tika samazināts sabiedriskā transporta reisu skaits. Rezultātā sociālie tīkli piepildījās niknu komentāru pavadītām fotogrāfijām, kurās redzami pārpildīti vilcieni un autobusi. Stokholmas sabiedriskā transporta operators SL atzina, ka tas bijis “pārsteigums”.
