Zviedrija pievienojas NATO, bet tā nenāk ar “tukšām rokām” 73
Tradicionāli neitrālā valsts ir izveidojusi milzīgu militāri rūpniecisku kompleksu, kas stiprinās NATO aliansi, raksta “Politico”.
Zviedrija pievienojās NATO, un tā nenāk ar tukšām rokām.
Zviedrijas dalība NATO ir milzīgs ģeopolitisks stimuls. Alianses dalībvalstis tagad apņem Baltijas jūru (izņemot šauro ieeju Sanktpēterburgā pie Somu līča un Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu). Tas ne tikai apgrūtina Krievijas Baltijas jūras flotes dzīvi, bet arī dod aliansei iespēju uzraudzīt kritiskos cauruļvadus un kabeļus zem zemes.
Zviedrija ir militārā lielvalsts. Zviedrijā mīt 10 miljonu iedzīvotāju. Neskatoties uz to, ka Zviedrija 2023.gadā aizsardzībai tērēja tikai 1,54% no IKP, tās gadsimtiem ilgā neitralitāte ir likusi attīstīt pasaules līmeņa militāri rūpniecisko kompleksu.
Zviedrijā ražo visu, sākot no Saab JAS 39 Gripen viena dzinēja virsskaņas iznīcinātājiem līdz Carl Gustav bezatsitiena šautenēm, AT4 pleca prettanku ieročiem, Gotlandes klases zemūdenēm un RBS15 pretkuģu raķetēm.
Zviedrija pirmo reizi iesniedza pieteikumu dalībai NATO 2022. gada maijā kopā ar Somiju, tikai trīs mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kamēr Somija veiksmīgi pievienojās aliansei nepilna gada laikā, Zviedrijas ceļš uz dalību bija garāks. Zviedrija sakārās ar ievērojamu Turcijas un Ungārijas pretestību.
Pēc Zviedrijas premjerministra Ulfa Kirstersona negribīgās vizītes Budapeštā un darījuma, ar kuru Ungārija plāno iegādāties vēl četrus Gripen C iznīcinātājus un vēl 10 gadu atbalstu un loģistiku savai esošajai flotei, Ungārijas parlaments pagājušajā mēnesī ratificēja Zviedrijas dalības statusu.
Nīls Melvins no Londonas Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta domnīcas norāda, ka Zviedrijas lēmums pievienoties NATO apgāž neitralitātes un militāras nepievienošanās nostāju, kas aizsākās jau Napoleona periodā. Zviedrijas dalība aliansē kopā ar Somiju, ko izraisīja Maskavas lēmums iebrukt Ukrainā, ir daļa no Ziemeļeiropas kļūšanu par NATO bastionu.
