Zviedrijā pieņem īpašu Pandēmijas likumu. Vai tāds palīdzētu droši iepirkties arī latviešiem? 4
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijas valdība 8. janvārī nobalsoja par Pandēmijas likumu, kurš stājās spēkā 10. janvārī.
Lielākas valdības pilnvaras
Jaunais likums Zviedrijas valdībai piešķir pilnvaras noteikt ierobežojumus attiecībā uz sabiedriskajām vietām, lielveikaliem, sporta zālēm, kempingiem, parkiem un pludmalēm. Līdz šim valdība izdeva tikai rekomendējošus ieteikumus.
Jaunais likums dod valdībai pilnvaras saīsināt, piemēram, tirdzniecības centru darba laiku, kā arī apmeklētāju skaitu tajos, paredzot 10 m2 katram tirdzniecības centra apmeklētājam, savukārt piedalīšanās privātos pasākumos ierobežota līdz astoņiem cilvēkiem.
Sporta un kultūras ministre Amanda Linda norādīja, ka iepriekšējās rekomendācijas bija diskriminējošas attiecībā uz kultūras un sporta pasākumiem, kuros bija jāievēro astoņu cilvēku pulcēšanās princips, vienlaikus lielveikalos pirmssvētku iepirkšanās noritēja pilnā gaitā: “Kultūrai un sportam ir daudz stingrāki noteikumi, nekā tie ir sabiedriskā transporta un tirdzniecības centriem.”
“Es priecājos, ka Pandēmijas likums tika pieņemts. Jaunais likums dod iespēju slēgt uzņēmumus, taču tas nav galvenais mērķis. Tas galvenokārt ir paredzēts, lai samazinātu un novērstu infekcijas izplatīšanos bez nevajadzīgiem ierobežojumiem,” uzsvēra sociālo lietu ministre Lena Hallengriena. Paredzētais sods tiem, kuri neievēros likumu, ir līdz pat 2000 kronām (apmēram 200 EUR).
Līdz šim Zviedrijas valdības ieroču arsenālā bija Sabiedriskās kārtības un Alkohola likums, kuri ne visos gadījumos bija izmantojami. Jaunais likums ir daudz stingrāks nekā līdzšinējie ieteikumi, taču šobrīd nav paredzēts ieviest pilnīgu valsts slēgšanu, komandantstundu vai citādi ierobežot konstitucionāli aizsargāto cilvēku pārvietošanās brīvību. Tas stājies spēkā 10. janvārī un būs spēkā līdz 2021. gada septembra beigām.
Uzņēmumi atbalstīti arī iepriekš
Opozīcijas partiju pārstāvju lielākie iebildumi ir par to, ka likums būtu bijis vajadzīgs jau agrāk un ka ar jauno stingro ieteikumu stāšanos spēkā vajadzēja domāt par papildu atbalstu tiem uzņēmumiem, kas cietīs no jaunajiem ierobežojumiem.
Lai gan jāpiemin, ka Zviedrijas valdība uzņēmumiem 2021. gadā atbalstu ir piešķīrusi divreiz – martā (vairāk nekā 300 miljardus SEK jeb 30 miljardus EUR) un papildus septembrī, kad finanšu ministres Margaretas Andersones iesniegtajā budžeta priekšlikumā tika paredzēta vēl viena – 100 miljardu “glābšanas veste” Zviedrijas ekonomikai. Turklāt paredzētais atbalsts paredz samazinātas darba devēju izmaksas darbinieku atlaišanas gadījumos, iespēja darbiniekam atlaišanas gadījumā saņemt līdz pat 90 procentus no algas, kā arī valsts uz laiku pārņēma slimības atvaļinājuma izmaksas.
Zviedrijas savrupais ceļš “neatmaksājās”
Kā jau esmu norādījusi iepriekšējās publikācijās, Zviedrijas valdības rīcības modelis attiecībā uz pandēmiju ir krasi atšķīries no citu valstu modeļiem. Sabiedrības rīcību noteica Sabiedrības veselības pārvaldes ieteikumi rekomendācijas formā, vēršoties pie katra indivīda personiskās atbildības.
Skolas un pirmsskolas bija atvērtas, vienīgi ģimnāzijās pavasarī tika ieviesta attālinātā apmācība līdz jūnijam. Ievērojot zināmus ierobežojumus, valsts ir bijusi atvērta, samazinot apmeklētāju skaitu kultūras, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un sporta pasākumos.
Lielā mērā Zviedrijas sabiedrība turpināja dzīvi parastajā ritmā. Atšķirībā no citām valstīm mutes un deguna aizsegu lietderību Sabiedrības veselības pārvalde apšauba joprojām, atsaucoties uz vāju zinātnisko pamatojumu, tomēr ar 7. janvāri iesaka tos izmantot sastrēguma stundās sabiedriskajā transportā, uzsverot, ka svarīgi ir izmantot sertificētus aizsargus.
Salīdzinot ar Franciju un Spāniju, kuras ik pa laikam ir bijušas pilnībā slēgtas, Zviedrijā saslimušo skaits ir ievērojami mazāks, bet, salīdzinot ar kaimiņiem, tas ir ievērojami lielāks, nekā tas ir, piemēram, Dānijā, Somijā un Norvēģijā.
Līdz vasarai vakcinēs piecus miljonus iedzīvotāju
Vakcināciju pret Covid-19 Zviedrijā sāka 27. decembrī. Sociālo lietu ministre Lena Hallengrena tad paziņoja, ka Zviedrijas valdības, pašvaldību un reģionu kopīgais mērķis ir, lai ikviens, kas vecāks par 18 gadiem, un visi, kas ir riska grupā jaunāki par 18 gadiem, 2021. gada pirmajā pusē saņemtu vakcīnu. Vispirms tiks vakcinēti cilvēki, kas dzīvo veco ļaužu aprūpes namos, vecāki cilvēki, kuriem ir noteikta mājas aprūpe, kā arī personāls, kas strādā ar šīm cilvēku grupām.
Zviedrijas vakcīnu koordinators Ričards Bergstrēms decembrī minēja, ka vēl līdz vasarai varētu tikt vakcinēti pieci miljoni Zviedrijas iedzīvotāju. Lai arī cik nopietna šobrīd izskatās situācija Zviedrijā, tomēr gribētos ticēt sociālo lietu ministrei, kura runā par gaismu pie horizonta.
