Zviedrija pastiprina cīņu pret noziedzību – tas ir viens no centrālajiem punktiem priekšvēlēšanu programmās 12
Gunta Enerūta, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijā cīņa pret noziedzību ir kļuvusi par vienu no partiju priekšvēlēšanu programmu centrālajiem punktiem. Gada laikā Zviedrijas valdība ierosinājusi vairākas izmaiņas likumos, kuru mērķis ir palielināt iedzīvotāju drošību.
Priekšapmaksas kartes zaudē anonimitāti
No 1. augusta stājas spēkā, piemēram, likums par obligātu priekšapmaksas karšu reģistrāciju. Turpmāk telekomunikāciju pakalpojuma sniedzējam jāveic priekšapmaksas kartes abonenta identitātes pārbaude, jāreģistrē viņa vārds, uzvārds un adrese. Tas attiecas uz priekšapmaksas kartēm, kuras var izmantot zvanīšanai, īsziņu sūtīšanai un sērfošanai interneta vidē.
Zviedrijā priekšapmaksas kartes bieži tiek izmantotas saistībā ar noziedzīgām darbībām. Tādēļ līdz ar likuma grozījumiem tiks atvieglots tiesībsargājošo iestāžu darbs.
Priekšapmaksas kartēm, kuras jau tiek lietotas likuma spēkā stāšanās brīdī, jābūt reģistrētām vēlākais līdz 2023. gada 1. februārim. Ja priekšapmaksas pakalpojumu izmanto kāds cits, nevis reģistrētais abonents, pakalpojums, saskaņā ar jauno likumu, ir jāpārtrauc. “Nereģistrētas priekšapmaksas kartes mobilajiem telefoniem bieži izmanto noziedznieki, lai apgrūtinātu policijas darbu. Tagad mēs tam pieliekam punktu,” saka tieslietu un iekšlietu ministrs Morgans Johansons.
Lai pastiprinātu cīņu pret noziedzību, pie varas esošā Sociāldemokrātu partija papildu jaunajiem likumiem un likumu izmaiņām jūlijā prezentēja plaša spektra profilakses un preventīvo pasākumu 34 punktu programmu. Saskaņā ar to tiek plānots pastiprināt izglītības un sociālo iestāžu sadarbību, kā arī – pašvaldību atbildību profilakses pasākumus izstrādē noziedzības samazināšanai. 11. septembrī Zviedrijas pilsoņi balsos par jauno Riksdagu. Vai vēlētāji noticēs valdības piedāvājumam? To redzēsim pēc vēlēšanu rezultātiem.
Grupējumi rīko apšaudes
Zviedrijas Noziedzības apkarošanas biroja dati liecina, ka pēdējos 20 gados valstī noziedzīgie grupējumi ir ievērojami vairāk iesaistījušies nāvējošās apšaudēs. 2000. gadu sākumā Zviedrija bija pēdējā vietā Eiropā, bet jau 2018. gadā ieņēma pirmo vietu Eiropas Savienībā šajā šausminošajā statistikā.
Lai gan 2022. gada pirmajā pusgadā kopumā reģistrēto noziegumu skaits ir par sešiem procentiem mazāks nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, tomēr gada pirmais ceturksnis bijis līdz šim “nāvējošākais” Zviedrijas kriminālo grupējumu savstarpējo cīņu statistikā. 2022. gada septiņos mēnešos ir notikušas 232 apšaudes (salīdzinājumam – pērn notika 344 apšaudes visa gada laikā). Dati liecina, ka astoņas no desmit liktenīgajām apšaudēm Zviedrijā notikušas noziedzīgā vidē un var būt saistītas ar nelegālu narkotiku apriti.
Pamatojoties uz nāvējošo noziegumu un apšaudēs mirušo skaita pieaugumu, kā arī dramatiskajiem Lieldienu notikumiem, kad vairākās pilsētās uzliesmoja bruņoti uzbrukumi policijai, notika mašīnu dedzināšana un rezultātā gandrīz 30 policisti tika ievainoti un vairāki desmiti mašīnu – sadedzinātas, 2. jūnijā Zviedrijas Demokrātu partijas deputāti lūdza Riksdāgu balsot par neuzticības izteikšanu tieslietu un iekšlietu ministram Morganam Johansonam (S).
Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone iestājās par ministru, citstarp norādot, ka Zviedrijas drošības situācija šobrīd ir ļoti jūtīga un nav īstais laiks sašūpot to vēl vairāk, nomainot ministru. Johansons saglabāja savu portfeli ar mazāko iespējamo pārsvaru.
