Stokholmas vēstījums Maskavai: Zviedrija palielina aizsardzības budžetu 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrijas parlaments apstiprinājis aizsardzības budžeta pieaugumu par 40 procentiem laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam sakarā ar pieaugošo spriedzi Baltijas jūras reģionā, ko izraisījusi Krievijas agresīvā politika.
Stokholmas vēstījums Maskavai
Zviedrijas amatpersonas apstiprinājušas, ka galvenais iemesls valsts aizsardzības budžeta palielināšanai ir Krievijas militārās aktivitātes, atzīmē aģentūra “The Associated Press”.
Kā paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Peters Hultkvists, Riksdāga apstiprinātais aizsardzības izdevumu pieaugums ir lielākais pēdējos 70 gados, aizsardzības budžetam 2025. gadā sasniedzot 89 miljardus kronu (11 miljardus dolāru).
Zviedrijas aizsardzības budžets šobrīd veido 1,1% no iekšzemes kopprodukta. Zviedrija nav NATO sastāvā, kas mudina dalībvalstis atvēlēt aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Virkne NATO dalībvalstu gan neizpilda šo mērķi.
Priekšlikumu par valsts aizsardzības budžeta palielināšanu oktobrī parlamentā iesniedza Sociāldemokrātu partijas un Zaļo partijas mazākuma valdība, ko atbalstīja divas mazākas opozīcijas partijas.
Zviedrijas valdības ieskatā, šis parlamenta lēmums ir vēstījums Krievijai pēc tās veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā, Krievijas kara lidmašīnu atkārtotiem Baltijas valstu gaisa telpas pārkāpumiem un Krievijas militārās jaudas kāpināšanas Kaļiņingradas apgabalā, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē iepretī Zviedrijai.
“Ir daudz faktu, kas liecina, ka Krievijas militārā jauda absolūtajos skaitļos pieaugs visus nākamos desmit gadus,” teikts parlamentā iesniegtajā likumprojektā.
Zviedrijas aizsardzības stiprināšanas plāns paredz līdz 2030. gadam palielināt armijas personālu no pašreizējiem 55 000 karavīriem līdz 90 000. Vairākas savulaik izformētās armijas vienības tiks atjaunotas.
Iesaucamo skaitu paredzēts palielināt līdz 8000 karavīru gadā, kas ir divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Paredzēts atjaunināt kara floti un tās bruņojumu. 2017. gada decembrī Zviedrija izveidoja pirmo jauno militāro vienību kopš Otrā pasaules kara un izvietoja 350 karavīru bataljonu stratēģiski svarīgajā Gotlandes salā. Baltijas jūras vidū esošā sala, pusceļā starp Stokholmu un Krievijas ostu Kaļiņingradu un ceļā uz otru Krievijas lielāko pilsētu Sanktpēterburgu, jau sen tikusi uzskatīta par stratēģisku vērtību.
Pēdējos piecos gados Zviedrija ir nostiprinājusi savu Gotlandē izvietoto militāro vienību. Te uzceltas novietnes un remonta telpas tankiem, kā arī sporta zāle un jauna kazarma karavīriem. Zviedrijā atjaunots selektīvs militārais iesaukums vīriešiem un sievietēm.
Stiprina partnerību ar NATO
Krievijas militārie manevri un vairāku rietumvalstu flotes mācības Baltijas jūrā šī gada septembrī pamudināja Zviedriju veikt retu armijas mobilizāciju un nosūtīt tankus un lidmašīnas Gotlandes salas galvenās ostas aizsardzībai.
Zviedrijai drošības trauksme bija iespēja pārbaudīt militārās gatavības atjaunošanu salā, kas pēdējos gadu desmitus bija pamatā demilitarizēta.
Baltijas jūras reģionā kopumā tas bija apliecinājums, cik dramatiski ir pasliktinājusies drošības situācija Eiropas austrumu flangā kopš Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā.
Kā paziņojis Zviedrijas militāro mācību vadītājs Jans Tornkvists, to mērķis bija stiprināt Baltijas jūras pārraudzību. Analītiķi atzīmē, ka Zviedrijas armijas manevri Gotlandē, kur atkal izvietots militārais garnizons, ir svarīgs robežpunkts reģiona vēsturē pēc aukstā kara.
Zviedrija tāpat kā tās kaimiņvalsts Somija nav NATO sastāvā, taču ir alianses partnervalstis, sadarbojoties starptautiskajās miera operācijās un militārajās mācībās.
Šī gada decembrī debatēs Zviedrijas parlamentā par valsts drošības politiku pirmo reizi likumdevēju vairākums izteica gatavību izvērtēt pievienošanos NATO, savu nostāju mainot galēji labējai Zviedru demokrātu partijai, taču Zviedrijas valdība, kas nosaka valsts ārlietu un drošības politiku, ir pret “NATO izvēles” pieņemšanu.
“NATO izvēles” apspriešana parlamentā nenozīmē, ka Zviedrija gatavotos iesniegt pieteikumu iestājai NATO, atzīmē aģentūra “Reuters”, piebilstot, ka Stokholma vienīgi apsver šādu iespēju savas drošības vairošanai.
Zviedru demokrātu partijas pārstāvis izteicies, ka partija joprojām ir pret dalību NATO, taču būtu gatava izskatīt šādu iespēju, saistot Zviedrijas aizsardzības politiku ar kaimiņvalsts Somijas “NATO izvēli”.
“Mēs ilgu laiku esam aizstāvējuši aizsardzības savienības veidošanu ar Somiju un tagad speram izšķirošu soli šajā virzienā,” komentārā laikrakstā “Aftonbladet” izteicies Zviedru demokrātu partijas vadītājs Džimijs Akesons.
“Zviedrijai paziņojot par tā dēvēto NATO izvēli, tāpat kā Somijai, mēs stiprinām drošību mūsu tiešajā apkaimē,” paziņoja Akesons. Zviedrijas kaimiņvalstis Novēģija, Dānija un Islande ir NATO locekles.
Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde paziņojusi, ka valdībai nav plānu par “NATO izvēles” iekļaušanu valdības darba kārtībā, ziņo aģentūra TT. Viņasprāt, pēkšņas izmaiņas, balstoties uz diezgan vāju vairākumu, nav vēlamas, jo grauj uzticību Zviedrijas drošības politikai.
Kā ārlietu ministre viņa pauda valdības viedokli, ka Zviedrijas interesēs ir saglabāt neatkarību no aliansēm un ka tas vairo drošību Ziemeļeiropā.
