Zviedrijā notiek vēlēšanas 1
Zviedrijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.
Nedz pašreizējā premjerministra Stēfana Levēna pārstāvētais kreiso partiju bloks, nedz šobrīd opozīcijā esošā labēji centrisko partiju Alianse, domājams, nespēs iegūt vairākumu, un sagaidāms, ka pēc vēlēšanām iestāsies faktisks politiskais strupceļš.
Saskaņā ar septiņu vadošo sabiedriskās domas pētniecības organizāciju veikto aptauju vidējiem rezultātiem, kas publicēti pēdējo desmit dienu laikā, SD var cerēt uz aptuveni 20% balsu, un tādējādi galēji labējie varētu iegūt otru lielāko frakciju parlamentā, apsteidzot konservatīvo Moderātu partiju.
Atsevišķās aptaujās atbalsts SD svārstā no 16 līdz 25%, bet daļa analītiķu norāda, ka aptaujas varētu arī novērtēt par zemu patieso galēji labējo atbalstītāju skaitu.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenie jautājumi līdz ar imigrāciju bija veselības aprūpe, sociālā labklājība, izglītība, likuma un kārtības uzturēšana, kā arī klimata izmaiņas.
Komentārā, kas tikai dažas dienas pirms vēlēšanām publicēts laikrakstā “Dagens Nyheter”, Levēns aicinājis zviedrus balsot par “stabilu valdību (..), kas ir spējīga Zviedriju vadīt nedrošos laikos”.
“Dažviet rindas pie ārstiem ir pārāk garas, bezdarbs starp ārvalstīs dzimušajiem joprojām ir pārāk augsts, un nepieciešams ierobežot noziedzību un nedrošību,” atzinis premjers.
Saskaņā ar aptaujām par kreiso partiju bloku gatavi balsot aptuveni 40% zviedru, kamēr Aliansi, kurā līdz ar moderātiem ietilpst arī liberāļi, Centra partija un kristīgie demokrāti, atbalsta aptuveni 37% vēlētāju.
SD ir paziņojusi, ka gatava atbalstīt gan kreiso, gan labējo valdību atkarībā no tā, cik lielā mērā katra no tām būs gatava piekāpties galēji labējo prasībām, īpaši imigrācijas jautājumos.
“Mēs izklāstīsim savus noteikumus un virzīsim uz priekšu mūsu pozīcijas (..) imigrācijas politikā, noziedzības apkarošanā un veselības aprūpē,” sarunā ar AFP norādījis SD līderis Džimijs Okesons.
Tomēr pagaidām neviena no pārējām partijām nav izrādījusi gatavību iesaistīties jebkādās sarunās ar SD.
Gēteborgas Universitātes politikas zinātnes profesors Ulfs Bjerelds sarunā ar aģentūru AFP atzīst, ka grūti prognozēt, kas veidos nākamo valdību un ka pēc vēlēšanām sekos ilgas un smagas sarunas.
Tomēr vairums politikas ekspertu uzskata, ka visticamākais scenārijs ir jauna Levēna mazākuma valdība, kurai būs vēl vājāks parlamentārais atbalsts nekā pašreizējai viņa valdībai, kuru līdz ar premjera vadītajiem sociāldemokrātiem veido arī “zaļie” un kam neformālu atbalstu parlamentā sniedz galēji kreisie.
Tikmēr bukmeikeru prognozes runā par labu centriski labējas mazākuma valdības izveidei.
Īsi pirms kampaņas beigām Levēns gan ļāvis noprast, ka varētu iziet ārpus tradicionālo bloku robežām, piedāvājot sadarbību Centra partijai un liberāļiem. Arī liberāļi un centristi izrādījuši zināmu gatavību sadarboties ar pretējās nometnes partijām.
Tomēr tā dēvētās lielās koalīcijas iespēja tiek uzskatīta par mazticamu, jo pret to visai kategoriski iebildis moderātu līderis Ulfs Kristersons.
Vēlētāju aktivitāte Zviedrijā tradicionāli bijusi augsta, un iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, pie balsošanas urnām devās 85,8% no balsstiesīgajiem.
Taču šoreiz, kā liecina trešdien publicētie aptaujas rezultāti, vairāk nekā ceturtdaļa no balsstiesīgajiem joprojām nav izlēmuši, par ko balsot.
Līdztekus 349 parlamenta deputātiem vēlētājiem šodien jāizraugās 20 Zviedrijas apriņķu padomju deputāti, kā arī 290 municipālo sapulču locekļi.
