Zviedrijā noskaidrots jauns divtūkstošnieks 0
Veicot reljefa uzmērīšanu ar lāzeru, Zviedrijas kalnos atklāta jauna virsotne, kas pārsniedz 2000 m augstuma atzīmi. Par zemes virsmas skenēšanas rezultātiem no lidmašīnas, izmantojot jaunāko tehnoloģiju iespējas, pagājušajā nedēļā paziņoja Zviedrijas ziņu portāls “The Local”.
Līdz šim vismaz gadsimta ilgumā tika uzskatīts, ka tikai septiņas no Skandināvijas kalnu virsotnēm Zviedrijas teritorijā pārsniedz divu kilometru augstumu. Augstākā no tām ir Kebnekaise, kas atrodas 150 km uz ziemeļiem no polārā loka un sasniedz aptuveni 2110 metrus virs jūras līmeņa. Aptuveni tāpēc, ka šī kalna augstākās dienvidu virsotnes augstums joprojām ik gadu svārstās līdzi to sedzošā ledāja kušanai vai pieaugšanai. Pēdējo 20 gadu laikā 40 metru biezais virsotnes ledājs ir sarucis aptuveni par metru gadā, un oficiālais kalna augstums tiek noteikts no jauna reizi gadā – augustā. Pagājušā gada vasarā tas bija 2102 m v. j. l. Neatkarīgi no klimata pārmaiņām Zviedrijas augstākais kalns nesaruks zemāk par 2096,8 m atzīmi, kas ir šā kalna kailās, klinšainās ziemeļu virsotnes augstums virs jūras līmeņa.
Tātad pati par sevi Zviedrijas augstāko kalnu augstuma mainība nav nekas jauns. Tomēr šoreiz jaunās virsotnes kāpums pāri 2000 m atzīmei tiek pieminēts tāpēc, ka Sielmatjokas (Sielmatjåkka) virsotne ir jaunums nosacītajā divtūkstošnieku sarakstā. Tas ir arī tālākais uz ziemeļiem esošais šīs grupas kalns Zviedrijā. Sielmatjokas augstums, pēc jaunāko mērījumu datiem, ir 2,004 metri v. j. l. jeb par septiņiem metriem vairāk, nekā novērtēts agrāk.
Vēl lielāka augstuma starpība starp agrāk pieņemto un jaunākajiem reljefa uzmērījumiem bijusi Palkatjokas (Palkattjåkka) virsotnei, kas pēc lāzerskenēšanas iznākuma atzīta par 14 metru augstāku. Tikmēr dažu citu kalnu augstums tagad novērtēts kā mazliet zemāks par senākajām aplēsēm. Līdz šī gada beigām Zviedrijā plānots pabeigt lāzerskenēšanu un izstrādāt visaptverošu reljefa modeli visai valstij ar precizitāti līdz pusmetra augstumam. To varēs izmantot dažādu vides un klimata pielāgojumu mērķiem, piemēram, plūdu riska vietās. Kamēr skenēšana kalnos vēl turpinās, jau tuvākajā laikā ir iespējami jauni virsotņu augstuma precizējumi.
