Zviedrijā mudina pārskatīt aizsardzības doktrīnu 0
Krievijas agresijas pret Krimu dēļ Zviedrijas politiskajās aprindās aizvien skaļāki kļūst aicinājumi iestāties NATO un palielināt valsts aizsardzības budžetu, raksta izdevums “The Wall Street Journal”.
ASV izdevums norāda, ka pēdējo gadu laikā Zviedrijas aizsardzības politiku veidojis uzskats, ka valsts teritorijai nav nopietnu draudu un tādēļ nepieciešams samazināt armijas apjomu un galveno uzmanību pievērst dalībai atsevišķās starptautiskās operācijās. Tiesa, šonedēļ Zviedrijas premjerministra vietnieks Jans Bjerklunds paziņoja, ka Krievijas agresijās dēļ Krimā Zviedrijai būtu jāpārskata sava aizsardzības politika, raksta interneta vietne “TheLocal.se”. Viņš norādīja, ka, pastāvot bažām par Krievijas iespējamu agresiju Baltijas valstīs, Zviedrijai ir jābūt spējīgai aizstāvēt Gotlandes salu. “Iebrukuma gadījumā Krievija varētu okupēt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu, lai nogrieztu iespēju NATO dot prettriecienu,” skaidroja Bjerklunds, piebilstot, ka Zviedrijā, kura šobrīd ir NATO partnervalsts, Krievijas agresijas dēļ varētu pieaugt atbalsts uzskatam, ka valstij jākļūst par alianses dalībvalsti.
Bjekrlunds, kurš pārstāv Zviedrijas centriski labējo “Liberālo partiju” paudis, ka Zviedrijai būtu jāapsver iespējas veikt izmaiņas aizsardzības doktrīnā. “Lai mūsu aizsardzības spēku galvenais uzdevums atkal būtu Zviedrijas teritorijas aizsardzība,” skaidroja Bjerklunds, kura pārstāvētā partija arīdzan ietilpst Zviedrijas valdības koalīcijā. Arī Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs sacījis, ka pietiekami daudz “indikatoru” liecina par nepieciešamību aizsardzības jomai atvēlēt vairāk naudas, raksta “The Wall Street Journal”.
Tikmēr Zviedrijas bruņoto spēku augstākais komandieris Sverkers Jēransons paudis, ka Zviedrijas armija atrodas uz pareizā attīstības ceļa. “Es pieturos pie uzskata, ka mūsu aizsardzības doktrīna ir uz pareizā ceļa,” ziņu aģentūrai “TT” komentēja Jēransons.
