Zviedrijā grib celt pilsonības vērtību 0
Mēģinot celt Zviedrijas pilsonības nozīmi, valsts integrācijas lietu ministrs Ēriks Ullenhāgs paziņojis, ka tuvākajā laikā darbu uzsāks valdības paspārnē izveidota komisija. Tā meklēšot veidus, kā celt Zviedrijas pilsonības vērtību, lai tā nebūtu tikai tehniska detaļa, kura dod iespēju saņemt Zviedrijas pasi un piedalīties parlamenta vēlēšanās, informē zviedru mediji.
“Kad kāds cilvēks iebrauc valstī, mēs gribam dot skaidrus signālus – gribam, lai viņš kļūst par daļu no Zviedrijas, ātri atrod darbu un iemācās zviedru valodu,” laikrakstā “Svenska Dagbladet” publicētajā rakstā uzsver Ullenhāgs, skaidrojot, ka, ceļot Zviedrijas pilsonības vērtību, valdība vēlas, lai imigranti valstī jūtas piederīgi zviedru sabiedrībai un “cerams, kļūst par valsts pilsoņiem”. Viņš arī negrib pieļaut situāciju, kad Zviedrijas sabiedrība sadalās reliģiskās un etniskās kopienās, kas dzīvo paralēlās pasaulēs. “No vienas puses, pilsonībai ir tiesiska vērtība, jo tā piešķir beznosacījuma tiesības strādāt un dzīvot Zviedrijā, kā arī piedalīties parlamenta vēlēšanās, no otras – tai ir simboliska nozīme, kas apliecina piederību sabiedrībai,” spriež Ullenhāgs. Tiesa, viņš atzīst trūkumus līdzšinējā integrācijas politikā, norādot, ka valsts iebraucējiem neesot spējusi radīt sajūtu, ka viņi Zviedrijā ir gaidīti. Zviedrijas ministrs par veiksmīgiem sabiedrības saliedētības piemēriem min ASV, Kanādu un Austrāliju, kur pilsonība, viņaprāt, nozīmē “vienotību, dažādību un līdzdalību”.
Valdības izveidotajai komisijai tiks arī uzdots noskaidrot, vai pilsonība izmantojama kā iegansts iebraucējiem pēc iespējas ātrāk integrēties Zviedrijas sabiedrībā. “Pilsonībai jāsimbolizē kopīga nākotne, nevis kopīga pagātne. Mums pašiem sev jājautā, kā mēs varam nodrošināt kopības sajūtu, kas saliedē sabiedrību,” rakstīja Ullenhāgs.
Gēteborgas universitātes politiskās zinātnes profesors Andreass Johansons Heino publikācijā Zviedrijas laikrakstā “Expressen” uzslavējis valdību par centieniem veicināt integrāciju. Vienlaikus viņš uzsver, ka, Ullenhāgam meklējot Zviedrijas pilsonības būtību un mēģinot to padarīt pievilcīgāku iebraucējiem, nedrīkst aizmirst par sabiedrībā jau valdošajiem uzskatiem par “zviedriskumu”. “Pilsonība pirmkārt nozīmē zviedru valodas zināšanas,” uzsver Heino. Tāpēc, viņaprāt, piederība Zviedrijas sabiedrībai imigrantiem vispirms būtu jāapliecina valodas prasmes pārbaudēs un zināšanās par Zviedrijas valsti un sabiedrību. “Pilsonībai jābūt kā apliecinājumam, ka esi gatavs “zviedriskoties”. Lai saņemtu Zviedrijas pasi, nav jābūt zviedram. Bet, tiklīdz tu to saņem, tev jākļūst par zviedru,” publikācijā vienā no lielākajiem Zviedrijas izdevumiem sprieda profesors.
