“Tāds lepnums par zviedru apzinību potēties savā un sabiedrības labā!” Latviete par plānoto ierobežojumu atcelšanu Zviedrijā 73
Gunta Neimane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedrija ir otrā valsts pēc Dānijas, kura plāno no 29. septembra atcelt pandēmijas laikā ieviestos ierobežojumus, piemēram, cilvēku skaitu publiskos pasākumos, turklāt neprasīs uzrādīt apliecinājumu par vakcināciju.
Neprasīs sertifikātu?
Saskaņā ar 16. septembra datiem, Zviedrijā pilnībā vakcinējušies ir vairāk nekā 70% iedzīvotāju.
Pēc Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras ieteikumiem tas ir vissvarīgākais priekšnoteikums ierobežojumu atcelšanai.
Protams, ka tika vērtēti riski par infekcijas izplatības palielināšanos, pašreizējais veselības aprūpes noslogojums un mirstība valstī.
“Vakcinācija ir efektīvākais mūsu rīcībā esošais līdzeklis vīrusa ierobežošanai. Lai samazinātu vīrusa izplatīšanos, jāvakcinē pēc iespējas vairāk cilvēku visos vecumos, bet īpaši tas attiecas uz jaunākiem cilvēkiem. Covid-19 ir slimība, ar kuru mums būs jāiemācās sadzīvot, jāturpina darbs ar testēšanu un infekcijas izsekošanu reģionos. Esam gatavi atkal atgriezties pie ierobežojumiem, ja infekcijas izplatības attīstība kļūs kritiska,” Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras mājaslapā raksta SVA direktors Johans Karlsons.
Ārsti skeptiski
Ārsti dažos Zviedrijas reģionos ir skeptiski pret ierobežojumu atcelšanu un uzskata, ka lēmums ir pārsteidzīgs.
Piemēram, Stokholmas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Johans Stiruds intervijā Stokholmas radio saka: “Pēdējo divu nedēļu skaitļi diemžēl rāda, ka šeit, Stokholmā, ir palielinājies inficēto un hospitalizēto skaits. ”
Thorleifs Rosanders, Soderslimnīcas vadītājs, uzskata, ka vēl aizvien ir pārāk daudz nevakcinēto, kas var izraisīt vīrusa izplatīšanos. Deviņi no 10 jeb 92% no inficētajiem ar Covid-19 Stokholmas reģionā nav bijuši pilnībā vakcinēti.
Anna Skogštama, Vermlendas reģiona infektoloģe, domā, ka sabiedrība to var nepareizi interpretēt, uzskatot, ka briesmas par infekcijas izplatību ir beigušās un tie, kas nav vakcinējušies, izvēlēsies nevakcinēties. Turpretim Signars Mekitalo Sormlandes reģionā sarunā ar “Svenska Dagbladet” uzsver, ka nebūtu pareizi, ka 20% nevakcionēto diktētu noteikumus pārējiem 80% vakcinēto.
Uzsāks bērnu vakcināciju
Zviedrijas valdība pēc Sabiedrības veselības aģentūras ieteikuma ir sagatavojusi priekšlikumu bērnu vakcinācijai no 12 gadu vecuma. Izvērtējot datus gan Zviedrijā, gan citās valstīs, aģentūra ierosina reģioniem sākt vakcinācijas darbu novembrī, pēc rudens brīvdienām. Vakcīnas pasargās bērnus no vīrusa un skolas varēs būt atvērtas, preses konferencē sacīja izglītības ministre Anna Ekstrema.
Stokholmas reģiona vakcinācijas koordinators Magnuss Tibergs uzsver, ka tiek intensīvi strādāts, lai padarītu vakcināciju viegli pieejamu. Stokholmas reģionā plānoti septiņi vakcinācijas “busiņi”, kur bez iepriekšēja pieraksta būs iespēja vakcinēties pasākumu vietās, ģimnāzijās, universitātēs.
Zviedrijas valdība plāno ieguldīt 40 miljonus kronu, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku un Zviedrijā vakcinācijas segums būtu pēc iespējas vienmērīgāks.
Ņemot vērā infekcijas izplatīšanos, valdība uzskata, ka ir svarīgi ar informāciju un pieejamību sasniegt dažādas mērķa grupas dažādās valodās.
Reģionos vakcinācijas aptvere atšķiras
Vakcinācijas aptvere sStokholmas lēnē dažādās komūnās ir atšķirīga – viszemākā tas ir Soderteljes un Butkirkas pašvaldību teritorijās.
Tā ir atšķirīga arī starp dažādu profesiju pārstāvjiem. Kā min Irēne Svenoniusa, Stokholmas reģiona finanšu padomes vadītāja, intervijā “Mitt i Tireso”: “Pilnībā vakcinēti ir 91% ārstu un tikai 83% sanitāru. Manuprāt, tie, kuri nav pilnībā vakcinēti, nevar turpināt strādāt pacientu aprūpē. ”
“Attieksme pret vakcināciju ir zināšanu un apgaismības jautājums,” tā 15. septembra preses konferencē minēja sociālo lietu ministre Lena Hallengrena.
“Lielākā daļa no visiem intesīvās aprūpes pacientiem ir nevakcinētie. Vīruss saglabājas Zviedrijā un pasaulē. Covid-19 pandēmija joprojām ir liels izaicinājums sabiedrībai. Ir svarīgi, lai mēs turpinātu būt modri.”
Zviedrijas latvieši lielu atšķirību nejūt
“Latvijas Avīzes” aptaujātie latvieši Zviedrijā ikdienā lielus ierobežojumus nemanīja, tomēr kopumā izjūt atvieglojumu par atcelšanu. Daudzi min, ka distancējās, cītīgi mazgāja rokas, ievēroja piesardzību, strādāja no mājām, un paredz, ka tagad būs lielāka satiksme, ceļā uz darbu nāksies pavadīt ilgāku laiku.
Maija Janus atzīst: “Tāds lepnums par zviedru apzinību potēties savā un sabiedrības labā!”
Vislielākais ieguvums no ierobežojumu atcelšanas ir sporta, mūzikas, mākslas, teātra jomās, tajā skaitā Zviedrijas latviešu aktivitātes, kuru liela daļa tika pārceltas digitāli, arī Stokholmas latviešu kora mēģinājumi.
Kristīne Deisone: “Atkal varēs iet uz koncertiem, teātriem, baseinu. Sabiedrība jau tagad rosās kā skudras, kas saulītē sāk atmosties.”
Anna Petraškeviča: “Beidzot neatcels koncertus un tos atmaksāsies organizēt.”
Stokholmas latviešu skolas pārstāves Undīne Uzulēna un Santa Otisone: “Beidzot skoliņa brīvāk darboties un varēsim svētkus nosvinēt klātienē.”
Māksliniece Kristīne Lagzda-Hapanena, kura ir aktīva gan latviešu, gan zviedru sabiedriskajā darbā: “Varēs rīkot radošās darbnīcas klātienē, mūsu ciemata valde varēs rīkot pasākumus. Priecājos!”
