Zviedri un somi aizsargāsies kopīgi 2
Bažījoties par Krievijas militāro agresiju, Zviedrija un Somija parakstījušas līgumu par ciešāku sadarbību aizsardzības jomā.
Atsaucoties uz Zviedrijas aizsardzības ministres Karinas Enstrēmas un viņas Somijas kolēģa Karla Haglunda sacīto, ziņu aģentūra “Bloomberg” informē, ka abas valstis līdz rudenim “pētīs”, kā labāk tērēt aizsardzībai paredzēto naudu, un no nākamā gada sāks ciešāku sadarbību.
Kopīga aizsardzība
Somija nemainīgi pievērsusi lielu vērību savas teritorijas aizsardzībai. Tās bruņotie spēki allaž bijuši jaudīgi. Turklāt somi nesen no Nīderlandes par 200 miljoniem eiro iegādājās simts kaujas tankus “Leopard 2A6”. Tāpat Somija no Dānijas šogad nopirkusi zeme-gaiss tipa raķetes “FIM-92 Stinger”. Tikmēr Zviedrijas armijai nākas saskarties ar aizvien sarūkošu karavīru skaitu (tā 2010. gadā atteicās no obligātā militārā dienesta), kā arī samērā ierobežotām pretgaisa aizsardzības spējām. Pagājušajā gadā Zviedrijas bruņoto spēku komandieris Sverkers Goransons paziņoja, ka uzbrukuma gadījumā Zviedrijas armija spētu savu teritoriju aizsargāt tikai piecas dienas.
Tagad Enstrēma un Haglunds parakstījuši vienošanos, kas paredz ciešāku abu ziemeļvalstu militāro sadarbību. Saskaņā ar to abas valstis kopīgi rūpēsies par aizsardzību un Zviedrijas un Somijas militārās spējas būs viena otru pastiprinošas. Piemēram, zviedri un somi iecerējuši uzlabot gaisa un jūras aizsardzību, kopīgi arī maksājot par šo spēju attīstīšanu. Vēl vairāk – ja Zviedrija iecerējusi daļu lidmašīnu aprīkot ar tālas darbības vadāmajām raķetēm, Somija atteikusies no plāniem iegādāties līdzīga rādiusa raķetes, šajā jomā paļaujoties uz zviedru spējām. Bet Somija, ņemot vērā, ka tur joprojām ir obligātais militārais dienests, varētu izmantot savas kājnieku rezerves ziemeļvalstu drošības stiprināšanai uz sauszemes, norāda “Bloomberg”.
Palielina militāros tēriņus
Pēc tam, kad Krievija pabeidza Krimas aneksijas procesu, Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs paziņoja, ka tomēr pārskatīs paša iepriekš rosinātos samazinājumus aizsardzības budžetā. Turpmāko nepilnu desmit gadu laikā Zviedrija iecerējusi aizsardzībai tērēt 5,5 miljardus kronu (vairāk nekā 600 miljonu eiro). Paredzams, ka šī nauda tiks izmantota iznīcinātāju un zemūdeņu iegādei.
Zviedrijas drošības jautājumu eksperts un laikraksta “Svenska Dagbladet” žurnālists Mikaels Holmstrēms sarunā ar “Latvijas Avīzi” apstiprināja, ka Krievijas agresijas dēļ Ukrainā arī Zviedrijā vairāk tiek domāts par aizsardzības stiprināšanu. Zviedrijas militārajās aprindās tiek apsvērtas iespējas palielināt zemūdeņu skaitu, kā arī attīstīt jaunākās paaudzes “Gripen” iznīcinātājus. Šobrīd Zviedrijas gaisa spēku sastāvā ir 60 “Gripen” iznīcinātāji. Holmstrēms atklāja, ka tiek meklēta nauda arī tālas darbības raķešu iegādei un iespējama konflikta gadījumā stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzības stiprināšanai.
Uz NATO vēl nesteidzas
Pēdējo mēnešu laikā aizvien skaļāk izskanējuši minējumi, ka Zviedrija un Somija varētu pievienoties NATO. Par to runājis arī Somijas premjerministrs Jirki Katainens, kas aprīļa vidū paziņoja, ka Somijai kopā ar Zviedriju vajadzētu apsvērt iespējas kļūt par militārās alianses dalībvalstīm. “Mans personiskais uzskats ir tāds, ka Somijai vajadzētu iestāties NATO. Tas stiprinātu Somijas pozīcijas. Bet es esmu mazākumā šajā jautājumā,” intervijā Somijas raidsabiedrībai “YLE” aprīļa vidū sacīja Katainens, vienlaikus piebilstot, ka Somijai šobrīd nav “akūtu drošības risku”.
