Zviedri brīdina par pasaules tuvredzību: kodolstacijas cilvēcei ir mazāk bīstamas nekā vēja un saules enerģija 0
Daudz visā pasaulē tiek runāts par kodolenerģijas riskiem, savukārt citu enerģijas veidu ilgtermiņa negatīvā ietekme tiek novērtēta par zemu. Šo nepopulāro tēmu izvērsis zviedru izdevums Dagens Industri.
Forsmarkā, Zviedrijā, notika revolucionāra ceremonija – tiek būvēta Zviedrijas kodolreaktoru izlietotās kodoldegvielas glabātava.
Zviedrijas izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas uzņēmums SKB savu pieteikumu iesniedza 2011. gadā. Tam bija nepieciešami daudzi papildinājumi, konsultācijas, un arī iedzīvotāji ir izteikuši savu viedokli.
Mēs nesaprotam, kas ir radioaktīvā sabrukšana, skaidrs, ka tas ir risks, bet tas diemžēl nav līdzsvarots ar tiem riskiem, kas izriet no citiem enerģijas veidiem,
raksta medijs.
Rakstā atzīts, ka laikus netika pietiekami novērtēts fosilā kurināmā radītais risks videi, kā rezultātā radušās postošas CO2 emisijas. “Neesam pietiekami novērtējuši drošības risku, kad autokrātiski režīmi ir kļuvuši par energoapgādes vārtiem. Tāpat islāmistu teroristi, kas daudzus gadus dzīvojuši skaistā simbiozē ar gāzes un naftas ieņēmumiem.”
Rakstot par dažādiem enerģijas iegūšanas veidiem, izdeumvs skaidro zviedru nostāju – vēja turbīnu propelleriem ir plastmasas kompozītmateriāli, un zinātnieki ceļ trauksmi, ka liels daudzums mikroplastmasas tagad izplatās okeānos un organismos.
Tie ietekmē hormonus, un pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka tie samazina auglību un spermas ražošanu. Saules baterijas satur smagos metālus, piemēram, svinu un kadmiju, kas rada vēža un neiroloģisku problēmu risku.
“Mikroplastmasu un smagos metālus atstājam pēcnācējiem. Uz visiem laikiem.”
Riski, kas ir tepat blakus ikdienas dzīvei, tiek novērtēti par zemu, savukārt attiecīgie kodolenerģijas riski tiek skatīti atsevišķi un kā īpaši bīstami. Līdz ar to
kodolenerģijas unikālā jaudas paredzamība tiek zaudēta, kad debatētāji svārstās starp runām par enerģijas ieguves veidiem un iegūtajiem apjomiem.
Bezjēdzīgi salīdzināt AES ar vēja enerģiju, viņas nekādā veidā nekonkurē. Kādreiz noteikti nonāksim līdz AES, bet tagad lai igauņi un leiši iespringst, mums nav jāmetas par blīvi visos caurumos.
— dagnis.isaks (@DagnisIsaks) January 25, 2025
Salīdziniet Vācijas un Francijas elektrības cenas. Vācijā propelleri un ogles, Francijā AES.
Bez tam Francija skatās, lai daba netiktu sabojāta, jo tā ir tūrisma meka visai pasaulei. Vācijā nav iespējams atrast ainavu, kas nebūtu industriāla un ar propelleriem. Bet cenas kosmosā.— John Brown2022 (@john_brown2022) January 25, 2025
Neatkarīgi no AES lieluma ir virkne drošības pasākumi,kas ir ļoti dārgi, tai skaitā izlietotās atomenerģijas utilizācija. Ja notiks avārija,tad vismaz 1/4 daļa Latvijas var tikt slēgta un evakuēta, izveidojot drošības zonu. Nē,LV nav tādu resursu lai uzceltu un uzturētu.
— pilsonis (@pilsonisLV) January 26, 2025
