Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” arī milzīgajā energoresursu cenu lēcienā ir gana droša par savu izdzīvošanu, tāpēc ka joprojām spēj piesaistīt lielu ārzemju sportistu skaitu, kas gatavi te trenēties.
Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” arī milzīgajā energoresursu cenu lēcienā ir gana droša par savu izdzīvošanu, tāpēc ka joprojām spēj piesaistīt lielu ārzemju sportistu skaitu, kas gatavi te trenēties.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Zviedri atkārtoti uzrunā Latviju, lai kopā gatavotos pieteikumam ziemas olimpiādes rīkošanai 2030. gadā 8

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Zviedrijas Olimpiskā komiteja uzrunājusi Latviju izskatīt iespēju iesaistīties pieteikuma sagatavošanā ziemas olimpisko spēļu rīkošanai 2030. gadā.

Līdzīgs process notika jau pirms pieciem gadiem, kad Zviedrija pretendēja uz 2026. gada olimpisko spēļu rīkošanu, un bija paredzēts renes sporta veidu sacensības aizvadīt Siguldas trasē. Toreiz izšķirošajā balsojuma kārtā uzvarēja Itālijas kandidatūra. Latvijas puse šoreiz pie galda sēžas ar iniciatīvu rīkot vēl kādu ledus sporta veidu sacensības, taču skaidrākas aprises sarunu procesam vēl tikai gaidāmas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tikmēr Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) apturējusi valsts finansējumu riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, tenisistēm Aļonai Ostapenko, Danielai Vismanei un Darjai Semeņistajai, jo viņi piedalās komercsacensībās, kurās startē arī Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša februāra sākumā bija nākusi klajā ar šādu iniciatīvu, tiesa, vēlāk pēc tikšanās ar ārlietu ministru tika paziņots, ka Latvijas puse vadīsies pēc Ukrainas nostājas, un tā nav liegusi saviem sportistiem startēt vienās sacensībās ar agresorvalstu sportistiem.

Tiesa, starp abiem šiem notikumiem ministrija paspēja likt parakstus uz dokumentiem, kas šobrīd LOK uzliek par pienākumu apturēt finansējumu. Tiek gan uzsvērts, ka finansējums nav atņemts, bet tikai aizturēts uz laiku, un praktiski šiem sportistiem nekādi plāni netiek izjaukti, jo summas viņu gadījumos ir nelielas – riteņbraucējiem tie ir 200 eiro mēnesī, Ostapenko – 1700, un izlasi pārstāvēt netiek liegts.

Taču Čakšai un padotajiem steidzami jārīkojas, lai notikumu gaita atgrieztos saprātīgā gultnē. Vēl jāuzsver, ka Latvijas hokeja izlases gaidāmo sanākšanu un gatavošanos pasaules čempionātam šie notikumi nekādi neietekmēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.