Zvērināts advokāts: Nepatīkamu lietu dzirdēšana pat tad, ja uzskati, ka tas ir absolūti nepareizi, nav dezinformācija 40
Kur ir robeža starp vārda brīvību un dezinformāciju? TV24 raidījumā “Preses klubs” tiek vaicāts Jānim Dzanuškānam, zvērinātam advokātam.
Diemžēl mēs pēdējā laikā (un tas ir dažādu objektīvu iemeslu dēļ) ar vārdu “dezinformācija” mēģinām aizbāzt visus caurumus, aizbāzt muti visiem, viņš uzsver.
Diemžēl ir tā, ka tev nepatīkamu lietu dzirdēšana pat tad, ja uzskati, ka tas ir absolūti nepareizi, nav dezinformācija, viņš paskaidro.
“Es gribu vairāk runāt par vārda brīvību,” J.Dzanuškāns turpina, norādot, ka vārda brīvība nozīmē publiski paust savu pārliecību par vienu vai otru jautājumu.
Diemžēl mēs mūsu pilsonisko un vārda brīvību esam apspieduši ar bubuli par dezinformāciju. Tiek piesauktas Maskavas rokas u.tml., liedzot cilvēkiem izpaust savu viedokli vai pieturēties pie noteiktas pārliecības, viņš uzsver.
Portāls LA.LV, atsaucoties uz “The Guardian” publicēto informāciju, jau ziņoja, ka pēc globālas aptaujas rezultātiem var secināt, ka vairāk nekā 85% cilvēku ir noraizējušies par tiešsaistes dezinformācijas ietekmi un 87% uzskata, ka tā jau ir kaitējusi viņu valsts politikai.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) paziņoja par plānu šīs tendences apkarošanai. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) ģenerāldirektore Odrija Azulē žurnālistiem sacīja, ka nepatiesa informācija un naida runa tiešsaistē, ko paātrina un pastiprina sociālo mediju platformas, rada “lielus riskus sociālajai kohēzijai, mieram un stabilitātei”.
Regulējums bija steidzami nepieciešams, “lai aizsargātu piekļuvi informācijai, vienlaikus gādājot par vārda brīvību un cilvēktiesībām”, Azulē sacīja, iepazīstinot ar “pārvaldības plānu” valdībām, regulatoriem un platformām.
Aptaujā piedalījās 8000 cilvēku no Austrijas, Horvātijas, ASV, Alžīrijas, Meksikas un Indijas. Atklājās, ka 56% respondentu iegūst ziņas galvenokārt no sociālajiem medijiem, tikmēr no televīzijas – 44%. Sociālie mediji bija galvenais ziņu avots gandrīz visās valstīs.
Pārsvarā dezinformācija tika uzskatīta par tiešu draudu, un 85% respondentu teica, ka ir noraizējušies par tās ietekmi.
87% sacīja, ka dezinformācijai jau ir bijusi liela ietekme uz valsts politisko dzīvi un tai būs liela nozīme 2024. gada vēlēšanās.
Arī naida runa tika uzskatīta par plaši izplatītu: 67% respondentu teica, ka ir to redzējuši tiešsaistē (tostarp 74% respondentu, kas jaunāki par 35 gadiem). Vairākums (88%) teica, ka valdībām un regulatoriem ir jārisina abi jautājumi, un 90% vēlējās, lai pašas platformas rīkotos.
