Zvēresta pārkāpējiem īslaicīga “diskvalifikācija”? 5
Tautas ievēlētam deputātam ar citu deputātu lēmumu atņemt mandātu būtu antikonstitucionāli, secinājusi Saeimas Juridiskā komisija. Taču nebūtu pareizi arī ignorēt 17 000 cilvēku prasību noteikt stingrākus sodus zvērestu lauzušajiem deputātiem. Tādēļ viņus varētu sodīt ar liegumu apmeklēt sešas Saeimas sēdes.
Tieslietu ministrijas (TM) izveidotā darba grupa, izskatot vairākus iespējamos variantus un ārvalstu pieredzi, piedāvāja regulējumu, ka Saeima pati izlemtu, vai deputāts pārkāpis zvērestu un izslēdzams no parlamenta sastāva. Šis lēmums būtu apstrīdams Satversmes tiesā.
Vakar Juridiskās komisijas sēdē šie grozījumi vēl netika skatīti pēc būtības. Tā vietā deputāti kopā ar ekspertiem gandrīz divas stundas diskutēja par to, kādu mehānismu šādā situācijā vislabāk būtu izmantot. Kā paskaidroja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (“Vienotība”): “Tas, vai viens deputāts ir tiesīgs atņemt mandātu citam deputātam, ir ļoti sarežģīts konstitucionālo tiesību jautājums, un demokrātiskās valstīs šāda prakse netiek lietota.” Tādēļ, visticamāk, deputātiem būs jāizšķiras starp diviem citiem variantiem. Pirmais jeb “skarbākais” būtu grozīt Satversmi, ieviešot Latvijā impīčmenta procedūru, sekojot kaimiņvalsts Lietuvas piemēram. Turklāt šajā gadījumā būtu jāvērtē, vai amata zaudēšana draudētu tikai deputātiem vai arī citām augstām amatpersonām, kas nodod zvērestu, piemēram, tiesnešiem, valsts kontrolierim, Valsts prezidentam un citiem. Otrais jeb “maigākais” variants paredz grozīt Saeimas Kārtības ruļļa sadaļu “Deputāta ētikas kodekss”, paredzot iespēju deputātus par būtiskiem pārkāpumiem izslēgt no parlamenta sastāva uz laiku līdz sešām sēdēm un atvelkot noteiktu procentu no viņu algas par šo laiku.
TM parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš (NA) pēc sēdes pauda sarūgtinājumu, ka deputāti lielākoties koncentrējušies uz sekundārām lietām (piemēram, vai šo mehānismu nevarēs izmantot politisko konkurentu neitralizēšanai), aizmir-stot par to, kādēļ šī diskusija vispār sākusies. “Pats galvenais jautājums, uz ko mums vajadzētu atbildi, ir, kā rīkoties situācijā, ja kāds no deputātiem nonāk pretrunā ar Satversmes garu un kodolu,” uzsvēra Bērziņš. Vienlaikus gan viņš atzina, ka arī Ētikas kodeksa grozījumi, pastiprinot atbildību par svinīgi dotā vārda neturēšanu, būtu solis pareizā virzienā.
Jautājums par zvērestu pārkāpušo deputātu sodīšanu parlamenta darba kārtībā nonācis kā iedzīvotāju kolektīvais iesniegums, ko nu jau parakstījuši vairāk nekā 17 000 Latvijas iedzīvotāju. Šī iniciatīva portālā “manabalss.lv” tika izveidota, reaģējot uz to, ka divvalodības referendumā un tā popularizēšanā piedalījās “Saskaņas centra” deputāti, kuri, saņemot mandātu, bija zvērējuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
