Vai visi ronēni pludmalē jāglābj? 2
“Ir sabiedrības daļa, kas roņus uztver savādāk nekā zvejnieki. Un mums ir jāņem vērā arī viņu domas. Katru gadu pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldē tiek saņemti iedzīvotāju lūgumi glābt izskalotos mazos ronēnus,” atklāj DAP vecākais eksperts Valdis Pilāts.
Taču ne visi vientuļie ronēni pludmalē prasa cilvēka iejaukšanos. Ja ronēns nav novārdzis, jāļauj tam palikt pludmalē. Taču, ja ronis ir novājējis un redzams, ka viņam ir kādas problēmas, tad gan vajadzētu sazināties ar zoodārza vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Iespējams, šos ronēnus mātes nav izbarojušas, jo mēneša laikā kopš dzimšanas viņiem jāspēj uzkrāt biezu taukaudu slāni, lai viņi varētu peldēt aukstajā ūdenī.
Briest interese par roņu medībām
Pērn Dabas aizsardzības pārvalde saņēma trīs iesniegumus, kuros tika lūgts izsniegt atļauju 42 roņu nomedīšanai. Mednieki uzsvēra, ka roņu ieguve nepieciešama, lai mazinātu zaudējumus zivsaimniecībai. Tā kā nav zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks, roņu medniekiem atļauja netika dota.
HELCOM noteikts, ka pelēko roņu medības ir atļautas Baltijas jūras reģionā, bet tikai tādos gadījumos, ja valsts ir izstrādājusi nacionālo sugas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu.
Igauņu pieredze liecinot, ka vislielākās problēmas zvejniekiem radot divas roņu grupas – viena ir jaunie, novārgušie roņi, kas pie tīkliem barojas, tādā veidā vieglāk iegūstot barību, otra roņu grupa ir “specializējusies” tieši tīklu izēšanā.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode noraida bažas, ka, konstatējot, ka Baltijas jūrā roņu ir vairāk, nekā līdz šim domāts, varētu palielināties aizsargājamo teritoriju skaits, kas ierobežotu saimniecisko darbību, proti, zvejniecību.
