Zvejnieks: Krīze pārvarēta, jāgatavojas Pekinai 0
Latvijas kalnu slēpotājs Kristaps Zvejnieks pērn grasījās likt punktu savai karjerai, taču pārvarēja krīzi un gatavs piedalīties arī nākamajās olimpiskajās spēlēs, žurnālistiem atklāja latviešu sportists.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Zvejnieks svētdien izcīnīja 35.vietu Phjončhanas olimpisko spēļu milzu slaloma sacensībās.
“Trasē gāja grūti, tā bija ļoti sarežģīta. Visiem neklājās viegli, bet nonācu līdz finišam, tā kā diena izdevusies. Izvērtējot no vairākām pusēm, ar rezultātu esmu apmierināts. Laika ziņā, protams, gribējās atpalikt mazāk, bet ar iegūto vietu esmu apmierināts, jo uz starta stājās ļoti daudz sportistu,” stāstīja Zvejnieks, kurš milzu slaloma uzvarētājam Marselam Hiršeram no Austrijas divu braucienu summā zaudēja 10,32 sekundes.
“Šodien šajā trasē bija cīņa līdz pat pašam pēdējam mietam. Pirmajā braucienā, kur bija citādāka trase, varēja redzēt, ka pirms noslēdzošajiem mietiem daži braucēji mierīgi izbrauca cauri, tad otrajā tā nevarēja. Bija jābrauc līdz pat pašam pēdējam mietam, jo noslēgumā bija divas pumpiņas, par kurām aizmirstot, varēja iebraukt auzās. Tomēr pirmā trase bija grūtāka, jo tajā bija krietni lielāks ātrums un vairāki mieti bija uzlikti uz pakalniem. Bija grūti turēt slēpi pie zemes,” skaidroja sportists.
Otrā trase savukārt bija jau fiziski grūtāka, bet tajā nebija tik liels ātrums un kalnu slēpotāji varēja visu nokontrolēt vieglāk.
“Šis bija otrais grūtākais milzu slaloms, kurā esmu braucis. Pirmajā vietā ir Eiropas kausa posms Kircbergā. Milzu slalomā vēlējos iebraukt trīsdesmitniekā. Ja nebūtu pieļāvis pāris kļūdas, varbūt būtu bijis labāk. Slalomā jāriskē, jāmēģina no sevis izspiest visu. Kaut ko šajās spēlēs jau esmu parādījis. Zaudētāja lomā noteikti nepalikšu, ir jāiet ar 110%,” uzsvēra Zvejnieks.
Pirmo braucienu aizvadīja 109 dalībnieki, bet abos braucienos finišēja 75 kalnu slēpotāji.
“Arī tie sportisti, kuri šodien nefinišēja, ir ļoti spēcīgi. Viņiem kaut kur nepaveicās, varbūt riskēja pārāk daudz. Nefinišēt ir pilnīgi normāla šī sporta veida sastāvdaļa, jo slēpotājs ir cīnījies, lai nonāktu līdz Olimpiādei. Kā reiz teicis Bode Millers, tu vari četrus gadus gatavoties, bet starp kājām tik un tā paņemt pirmo mietu,” atzīmēja Zvejnieks.
Zvejnieks ceturtdien svinēja savu 26.dzimšanas dienu.
“Šī ir mana trešā Olimpiāde, kurā ir mana dzimšanas diena. Nevaru iedomāties labāku dzimšanas dienu, kā to pavadīt olimpiskajās spēlēs. Neuzskatu, ka dāvanu nesaņemšana no tuvajiem šajā laikā būtu kāds mīnuss,” secināja kalnu slēpotājs.
Ceturtdien viņš piedalīsies slaloma disciplīnā. 2010.gadā Vankūverā slalomā viņš izcīnīja 38.vietu, bet pirms četriem gadiem Sočos nefinišēja pirmajā braucienā.
“Sasniegt savu labāko rezultātu olimpiskajās spēlēs slalomā varētu būt mans mērķis, lai gan par to neesmu daudz domājis. Nevēlos to darīt, jo tas tikai izraisa spiedienu,” norādīja Zvejnieks.
“Uz tehniskajām disciplīnām slēpes smērēju pats, par slīdamību nevaru sūdzēties. Slēpes gāja ļoti labi, pats jau arī esmu piešāvies tās smērēt,” atklāja Zvejnieks.
Viņš negrasās kalnu slēpošanu mest pie malas, lai gan pērn tāda doma ienākusi prātā.
“Plānoju, ka varētu piedalīties arī Pekinas Olimpiādē. Neesmu vēl domājis beigt karjeru, lai gan daudz kā visa ir bijis. Pērn man bija veselības problēmas, arī diezgan grūta sezona. Līdz ar to bija brīdis, kad bija sajūta, ka man karjera ir jānoslēdz. Šī sezona gan ir parādījusi diezgan daudz laba, tāpēc šī doma ir aizmirsta. Iemesls šādām pārdomām bija tas, ka visas tās papildu darbības, ko citiem veic komanda, daru es. Ļoti daudzos startos biju pārāk piekusis no tā visa, kas notiek apkārt, ka nevarēju normāli koncentrēties sacensībām,” atcerējās Zvejnieks.
Latviešu kalnu slēpotājs bija pazaudēju ticību, ka var sasniegt to, ko vēlas.
“Laiks man šo ticību palīdzēja atgūt. Divas nedēļas vispār neko nedarīju, mājās skatījos Pasaules kausa sacensības, bet pēc tam sapratu, ka es nespēju bez tā visa dzīvot. Tomēr, aprunājoties ar citiem sportistiem, šādas sajūtas ir arī viņiem. Tā vienkārši bija izdegšana, bet tagad viss ir kārtībā un ne ko tādu nedomāju. Esmu mentāli stiprāks nekā pērn, esmu gatavs iet cauri visām grūtībām un atkal kāpt uz augšu,” vaļsirdīgi stāstīja Zvejnieks.
Pirms došanās uz Phjončhanu Zvejnieks bija plānojis piedalīties visās piecās individuālajās distancēs, tomēr pirmajās olimpisko spēļu dienās programmu ievērojami ietekmēja laikapstākļi. Vīriem jau pagājušajā svētdienā bija plānots veikt nobraucienu un Zvejnieks to būtu izmantojis kā treniņu pirms otrdienas Alpu kombinācijas, kur sportisti sacentās nobraucienā un latvieša kroņa distancē slalomā. Tomēr pagājušās svētdienas sacensības nenotika, bet otrdien gan sportisti devās trasē un Zvejnieks guva 26.vietu.
Pēc tam Zvejnieks izlēma atteikties no starta nobraucienā un supergigantā, tāpēc trasē atgriezies ar milzu slalomu, bet nākamajā nedēļā spēkosies arī slalomā.
Zvejnieks otrdien sasniedza otro visu laiku augstāko Latvijas rezultātu kalnu slēpošanā olimpiskajās spēlēs – 2002.gadā Soltleiksitijā 25.vietu slalomā izcīnīja Ivars Ciaguns.
Savukārt pirms četriem gadiem Sočos 27.vietu slalomā izcīnīja Mārtiņš Onskulis.
Šīs Zvejniekam ir trešās olimpiskās spēles. Viņa līdzšinējais rekords bija 37.vieta Vankūveras olimpisko spēļu slalomā. Tāpat Vankūverā tika gūta 62.vieta milzu slalomā, bet Sočos latvietis rezultātu milzu slalomā uzlaboja līdz 43.vietai, kamēr slalomā nefinišēja.
Jau vēstīts, ka Phjončhanā startēja arī Latvijas kalnu slēpotāja Lelde Gasūna, kura slalomā ieņēma 37., bet milzu slalomā 43.vietu.
Phjončhanas olimpiskās spēlēs tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 dažādos sporta veidos. Kopumā šajā Olimpiādē piedalīsies 92 valstis, bet uz starta dosies teju 3000 sportisti.
