Zvejnieki nākamgad drīkstēs zvejot vairāk reņģu, mazāk – brētliņu un mencu 1
Latvijas zvejnieki nākamgad, salīdzinot ar 2014. gadu, Baltijas jūrā drīkstēs zvejot vairāk reņģu, bet mazāk brētliņas, mencas un lašus. To paredz pirmdien Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā apstiprinātas nozvejas kvotas 2015. gadam.
Kā informē Zemkopības ministrijā (ZM), Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā nākamgad drīkstēs nozvejot 29 548 tonnas brētliņu – par 3652 tonnām jeb 11% mazāk nekā šajā gadā. Tiesa, Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums paredzēja 17% samazinājumu. “Šī 6% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildus 1931 tonnas zvejas iespējas 2015. gadā,” piebilst ZM.
Nozīmīgs nozvejas kvotas palielinājums ir reņģu nozvejas kvotai. Salīdzinot ar 2014. gadu, nākamgad Latvijas zvejnieki Rīgas jūras līcī drīkstēs zvejot 20 872 tonnas reņģu – tas ir par 4338 tonnām jeb 26% vairāk nekā šogad. Savukārt Baltijas jūras centrālajā daļā nākamgad drīkstēs zvejot 4532 tonnas reņģu – tas savukārt ir par 1407 tonnām jeb 45% vairāk nekā šogad.
Vēl Latvijas zvejnieki nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 12 644 lašus – par 1405 jeb 10% lašu mazāk nekā šogad.
Nākamgad Latvijas zvejnieki Baltijas jūrā drīkstēs zvejot arī mazāk mencu, salīdzinot ar šā gada zvejas iespējām. Baltijas jūras rietumu daļā drīkstēs zvejot 574 tonnas mencu – tas ir 41 tonnu jeb 6% mazāk nekā šogad. Savukārt austrumu daļā mencu nozvejas kvota noteikta 4393 tonnu apmērā – tas ir 1239 tonnām jeb 22% mazāk nekā šogad. Tiesa, EK priekšlikums paredzēja samazinājumu attiecīgi 48% un 20% apmērā, piebilst ZM.
Zvejas dienu skaits mencu zvejā Baltijas jūrā noteikts 146 dienas Baltijas jūras austrumu daļā. Tomēr 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienas, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam, skaidro ministrijā.
Lēmums par nākamā gada nozvejas kvotām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no EK sākotnējā piedāvājuma.
Lēmuma pieņemšanu šogad ievērojami apgrūtināja tas, ka Starptautiskais Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais padoms 2015. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā paredzēja 48% un 59% samazinājumu jūras austrumu un rietumu daļas mencas krājumiem. Tas bija negaidīts ierosinājums, jo tikai gadu iepriekš ICES atbalstīja nozīmīgu austrumu mencas zvejas iespēju palielinājumu. Šādas izmaiņas ICES pamatoja ar straujām zivju populācijas izmaiņām, kam zinātnieki nespēj rast izskaidrojumu.
Nozīmīgu samazinājumu 17% apmērā EK ierosināja arī brētliņai. Taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt savu pozīciju par samazinājuma ierobežošanu šai sugai aptuveni 10% apmērā, kas ir pietiekami, lai saglabātu minēto krājumu labā stāvoklī, uzskata ZM.
Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē norādīja, ka par īpaši nozīmīgu uzskata kompromisa panākšanu brētliņu zvejas iespējām, kaut arī šo samazinājumu pieņemt nebija viegli. Tomēr Latvijai izdevās pārliecināt EK un pārējo Baltijas jūras valstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrus par sava priekšlikuma pamatotību.
ZM klāsta, ka EK gadskārtējo priekšlikumu nākamā gada kvotām Baltijas jūrā sagatavo un publicē augusta beigās vai septembra sākumā, pamatojoties uz maija beigās sagatavoto ICES zinātnisko padomu. Pēc EK priekšlikuma saņemšanas zvejā iesaistītās reģiona dalībvalstis konsultējas ar nacionālajām nozares organizācijām un sagatavo kopējo nacionālo pozīciju.
Tālāk BALTFISH reģionālā sadarbības forumā valstis vienojas par kopēju kompromisu, kuru apspriež arī ar EK. Galīgā vienošanās par Baltijas jūras nozvejas kvotām tradicionāli tiek panākta oktobrī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome sēdē Luksemburgā. Pēdējos trīs gadus tieši BALTFISH panāktā vienošanās nosaka padomes pieņemtā lēmuma rezultātus.
Latvija gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu krājumu populāciju izmaiņu ietekmē mencu nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas mazāk par 40%. Lašu nozvejas kvota tiek apgūt ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas. Minētā zvejas struktūra un zvejnieku intereses nosaka Latvijas prioritātes sarunās par ikgadējām nozvejas kvotām Baltijas jūrā.
