Firma Liepājā, īpašnieki – Krievijā, uz kuģa – ukraiņi un krievi. Kā zvejnieki kļūst par shēmotāju ķīlniekiem 0
Firma Liepājā, īpašnieki – Krievijā, kadru daļa Vladivostokā, uz kuģa – ukraiņi un krievi, uzņēmumu pārstāv ministra amata kandidāts.
Trīsdesmit trīs gadus vecā ukraiņa Dmitrija Kravčenko pazušana no kuģa “Kalmar”, kas pieder Liepājā reģistrētai firmai SIA “Baltjūra – Serviss” un kuģo ar Latvijas karogu, raisījusi vairākus neatbildētus jautājumus gan nozarē strādājošo vidū, gan sabiedrībā. Notikušais uz kuģa “Kalmar” noteikti uzskatāms par ārkārtēju gadījumu, jo bojā gājis cilvēks, “LA” pauda Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne. Jūrnieka mīklainā nāve atklāj nesakārtoto darba tiesisko attiecību vidi Latvijā.
Kravčenko 4. septembrī mīklainos apstākļos iekrita ūdenī – Vidusjūrā, ceļā uz Āfriku, un, visticamāk, viņš gājis bojā, ziņo viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem Norvēģijas laikrakstiem “Dagbladet”, kurš publicējis apjomīgu pētījumu par krabju zvejas uzņēmumiem, kas briesmīgos apstākļos faktiski paverdzina zvejniekus no Ukrainas, vēstīja “TV3” ziņas.
Kravčenko atraitne pieprasa paskaidrojumus no firmas SIA “Baltjūra – Serviss”, kuras sabiedrisko attiecību pārstāvis ir “KPV LV” politiķis, jaunievēlētais deputāts Didzis Šmits. Norvēģu žurnālisti ziņojuši par daudzajiem pārkāpumiem zvejas uzņēmumos, kas pieder ārkārtīgi sazarotam “biznesmeņu” tīklam un kur tiek ieguldīta nezināmas izcelsmes nauda, kas, visticamāk, nāk no Krievijas uzņēmējiem. Krabju zvejā iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi, kas faktiski nodarbina tikai trešo valstu pilsoņus. Shēmās izmantoti ofšori no Seišelu salām un Panamas, Vladivostokas un Honkongas, kas sameklē jaunus un naivus puišus, galvenokārt Krievijā un Ukrainā. Viņiem tiek solīta milzu nauda, taču realitātē darba vide ir briesmīga: dzeramais ūdens sāļš, pārtika veca, un uz kuģiem regulāri notiek bīstami negadījumi, tā uz Norvēģijas presi atsaucas “TV3” ziņas.
Zvejniekus neapdrošina
Latvijas Jūras administrācija (LJA) ir iestāde, kas veic kontroli uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu. To, vai darba ņēmēja bojā ejas gadījumā viņa ģimenei pienākas kompensācija, nosaka līgums, ko darba ņēmējs slēdzis ar darba devēju, skaidro Sarma Kočāne. Kompensācija pienāktos arī tad, ja darba ņēmējs būtu slēdzis apdrošināšanas līgumu vai arī ja viņu apdrošinājis darba devējs. Pastāv arī trešais variants – ja darba ņēmējs ir arodbiedrības biedrs, tad palīdzību var meklēt arodbiedrībā.
Pašlaik gan juridiskais regulējums nenosaka, ka zvejas kuģu īpašniekiem jāapdrošina zvejnieki – atšķirībā no tirdzniecības flotes, kurā šis jautājums ir sakārtots. “Šī ir globāla problēma, kas ir aktualizēta, nesaistot ar šo konkrēto gadījumu. Pašlaik Latvijā jautājums par nepieciešamo regulējumu tiek diskutēts starp iesaistītajām institūcijām, šo procesu vada Zemkopības ministrija,” stāsta Kočāne. Taču jau esot iespējams prognozēt, ka pret regulējumu, kas paredz kuģu īpašniekiem apdrošināt zvejniekus, ļoti strikti iestāsies paši kuģu īpašnieki.
Līdz šim administrācija nav saņēmusi sūdzības par apstākļiem uz kuģa “Kalmar”. Runājot par citiem Latvijas karoga kuģiem, sūdzības reizēm tiek saņemtas, un tādā gadījumā arī pārbaudītas. Kočāne zina teikt, ka sūdzību nav daudz, turklāt diezgan bieži pārbaudes rezultātā izdodas konstatēt, ka tās nav pamatotas – bieži gadās, ka jūrniekiem ir konflikti ar kuģu kapteiņiem vai īpašniekiem un iespēja iesniegt sūdzību par darba vai sadzīves apstākļiem tiek izmantota, lai kārtotu rēķinu vai atriebtos. Ja sūdzības ir pamatotas, tad tiek pieprasīta un panākta trūkumu novēršana.
Viņa arī piebilst, ka, pateicoties tieši LJA aktīvai rīcībai, izdevās panākt, ka pēc šā negadījuma kuģis “Kalmar” piestāja Ēģiptē, lai varētu tikt veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības. Taču LJA rīcībā neesot instrumentu, ar kuru palīdzību nodrošināt kompensācijas izmaksu bojā gājušā ģimenei.
Konvencija nav ratificēta
Meklējot atbildes uz jautājumiem, “LA” sazinājās ar Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības viceprezidentu Alekseju Umbraško. Viņš paskaidroja, ka atšķirībā no tirdzniecības flotes, kas strādā saskaņā ar ratificēto MLC konvenciju “Par darbu jūrniecībā”, Latvija vienīgā no Baltijas valstīm nav ratificējusi starptautisku konvenciju nr. 188 “Par darbu zvejniecībā” un viņam nav zināmi iemesli, kāpēc tas vēl nav noticis. Šo konvenciju ratificējušas Lietuva, Igaunija, Norvēģija, Francija un citas valstis, kas strādā saskaņā ar starptautiski noteiktu kārtību, kas palīdz risināt strīdus gadījumus.
Jūrniecībā darbojas Jūras kodekss, kas nosaka pamata kārtību nozarē strādājošiem. Pēc Umbraško teiktā, ja iet bojā kāds no tirdzniecības flotes, tad kuģa īpašniekam jāmaksā kompensācija, kas var sasniegt 200 tūkstošus eiro. Tas noteikts koplīgumā, ko slēdz kuģa īpašnieks ar Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrību, un šis koplīgums attiecas uz jūrniekiem, kas nodarbināti tirdzniecības flotē. Diemžēl zvejniecībā šāda regulējuma nav.
A. Umbraško atklāj, ka pēc notikušā uz kuģa “Kalmar” viņa vadītā arodbiedrība, kas ir starptautiskās arodbiedrības ITF biedrs, saņēmusi palīdzības lūgumu no Ukrainas, lai palīdzētu risināt šo situāciju. Ceturtajā oktobrī viņš nosūtījis vēstuli SIA “Baltjūra – Serviss” ar lūgumu paskaidrot, kas noticis un ko plānots darīt tālāk. Tā kā atbilde netika saņemta, viņš personīgi devies uz Liepāju meklēt šo kompāniju, bet to nav atradis. Umbraško uzskata, ka steidzami jāpieņem normatīvie akti attiecībā uz kārtību, kādai jābūt uz zvejniecības kuģiem ar Latvijas karogu, un par to viņš jau ir runājis ar atbildīgo Zemkopības ministriju (ZM).
Umbraško zina teikt, ka notikušais uz kuģa “Kalmar” nav vienīgais negadījums uzņēmuma “Baltjūra – Serviss” flotē. Uz firmai piederošā kuģa “Mēmele” kāds darbinieks smagi satraumējies, un arī par šo gadījumu Umbraško vēlas runāt ar firmas īpašniekiem, bet pagaidām tas nav izdevies. Kā kļuvis zināms “LA”, uz kuģa ” Mēmele”, zvejojot sniega krabjus Barenca jūrā, 2016. gada 21. aprīlī bojā gāja kuģa apkalpes loceklis no Ukrainas. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits uzskata, ka firmai par šādiem pārkāpumiem būtu jāanulē piešķirtā licence, taču tas ir atbildīgo iestāžu kompetencē.
Maina floti
Sazinoties ar kaimiņvalsts kolēģiem, Voits noskaidrojis, ka Krievijas firmas ir ieinteresētas darboties zem ES dalībvalstu karogiem, lai tikai tiktu ES kuģu sarakstā. Ar to nodarbojas Latvijas firma “Baltjūra – Serviss” – kadru daļa atrodas Vladivostokā, bet apkalpē ir tikai krievu un ukraiņu jūrnieki. “Latvija tur tuvumā nestāv. Viss uz kuģa ir noformēts krievu valodā, un patiesie īpašnieki atrodas Krievijā. Nav skaidrs, kas ir patiesā labuma guvēji,” tā I. Voits. Viņš rāda sarakstu, ka Latvijas zvejas kuģu sarakstā zvejai starptautiskajos un trešo valstu ūdeņos 2018. gadam kuģis “Kalmar” vairs nav atrodams.
Kā noskaidroja “LA”, gan “Kalmar”, gan “Mēmele” un “Valka” pašlaik atrodas Krievijas zvejas kuģu flotes sarakstā Vladivostokā bāzētās firmas “Polar” paspārnē. “Polar” lepojas, ka jau vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar krabju nozveju. Kā rāda šīs kompānijas mājaslapa, iepriekš nosauktie kuģi ar rūpniecisko zveju nodarbojas tieši Norvēģijas ziemeļos Svalbāras tuvumā. Voits skaidro, ka jebkurā brīdī kuģis var nomainīt karogu un to var izdarīt ļoti vienkārši pāris dienu laikā. Tiesa, 24 mēnešu laikā kuģis var izmantot dubultā karoga iespēju – vienlaikus saglabājot Latvijas karogu, bet kuģot ar citas valsts karogu.
I. Voits ir nobažījies par lielo skaitu nelegāli nodarbināto uz kuģiem, līdz ar to valsts budžetam secen iet prāvi nodokļi. Ja Latvija būtu ratificējusi konvenciju “Par darbu zvejniecībā”, bojāgājušā Kravčenko atraitnei būtu iespēja vērsties ES tiesā pret Latviju, zina teikt I. Voits.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš gan uzskata, ka minētā konvencija nav jāratificē, jo ES pieņemta attiecīga direktīva, kas uzliek dalībvalstij pārņemt konvencijas normas, un pašlaik tas jau izdarīts 85% apjomā. Pašlaik ZM izveidota darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem. Viens no tiem – zvejnieku apdrošināšana, kas būtu jāveic kuģu īpašniekam, taču par to, visticamāk, vēl gaidāmas plašas diskusijas. Ja “Kalmar” zvejnieks būtu apdrošināts, viņa atraitnei būtu iespējams saņemt kompensāciju. Taču anulēt licenci kuģim neesot Zivsaimniecības departamenta kompetencē. Licencēšanas komisija licenci var anulēt par pārkāpumiem nozvejā vai nodokļu lietās, taču visi negadījumi ir LJA kompetencē, uzsver N. Riekstiņš.
Tikmēr jaunievēlētais Saeimas deputāts, Eiropas krabju zvejas asociācijas prezidents Didzis Šmits pēc publikācijām plašsaziņas līdzekļos paziņoja, ka jau šā gada pavasarī saņemta informācija no uzticamiem avotiem Norvēģijā par to, ka norvēģu varas iestādes devušas uzdevumu ietekmēt vēlēšanu procesu Latvijā, kā arī nomelnot politiķus, kuri ir iestājušies par Latvijas interesēm šajā lietā.
Taču šī ziņa Latvijas medijos parādījusies pēc vēlēšanām. Vēl absurdāks izskatās viņa apgalvojums, ka Norvēģija šajā lietā cieši sadarbojas ar Krievijas Federāciju. Par to, vai “visa pārējā informācija šajā lietā ir mērķtiecīgi sagrozītas informācijas pasniegšanas iznākums”, “LA” turpinās noskaidrot nākamajās publikācijās.
