“Zvaigžņu vārtu” meklējumos: magnētiskie portāli esot gluži reāli 1
Amerikāņu plazmas fiziķis Džeks Skaders nācis klajā ar priekšlikumu par to, kā iespējams atrast pagaidām tikai fantastu darbos sastopamos tā dēvētos zvaigžņu vārtus jeb magnētiskos portālus mums tuvējā kosmosā, pa kuriem (varētu būt) iespējams ceļot gigantiskos attālumos Visumā – gan šurp, gan turp. Tostarp interesanti, ka tas nav izraisījis īpašu sensāciju, jo daudzi uzskata to par “vecu jaunumu”, kas jau sen bijis zināms pasaules varenāko valstu valdībām…
Par ko tad īsti ir runa? Attiecīgās jomas pētnieki šos portālus dēvē par X punktiem jeb elektronu difūzijas apgabaliem, un tie izvietoti tur, kur Zemes magnētiskais lauks mijiedarbojas ar Saules magnētisko lauku, veidojot nepārtrauktu, vismaz 100 miljonus kilometru garu ceļu virzienā no mūsu planētas uz Sauli. Piemēram, gluži oficiāls NASA ziņojums pauž, ka daudzu speciālo zondu novērošana ļauj apgalvot – šie magnētiskie portāli atveras un aizveras desmitiem reižu dienā, un tie galvenokārt izvietoti vairākus desmitus tūkstošu kilometru attālumā no Zemes, tur, kur ģeomagnētiskais lauks pretdarbojas saules vēja spiedienam. Lielākā daļa portālu ir mazi un pastāv neilgu brīdi, taču daži ir noturīgi, milzīgi un nemitīgi paplašinās. Tonnām ar lielu enerģiju apveltītu daļiņu var izlidot cauri šīm atverēm, uzkarsējot Zemes atmosfēras augšējos slāņus, kas izraisa ģeomagnētiskās vētras un iededzina spožus kāvus.
Šajā gadā NASA plānoja palaist četru aparātu misiju MMS, lai izpētītu šo parādību. Bet – kā vispār atrast pētāmos objektus? Magnētiskie portāli atveras un aizveras, no mūsu viedokļa, pilnībā patvaļīgi, tie nav skaidri un nepārprotami redzami. Lūk, un Skaders pauž, ka tomēr pastāvot attiecīgas norādes un viņš tās esot atklājis. Portāli veidojoties magnētisko līniju savstarpējās šķērsošanās jeb savdabīga īssavienojuma procesā. Saules un Zemes magnētiskās spēka līnijas sajaucas krustām un šķērsām, veidojot attiecīgās atveres, un X punkti veidojas tieši “krustojumos”. Pēkšņs magnētisko lauku īssavienojums var ierosināt arī no X punkta nākošu lādēto daļiņu plūsmu darbību, tādējādi radot elektronu difūzijas apgabalu.
Skaders izpētīja 90. gadu beigās NASA kosmiskā aparāta Polar, kas vairākus gadus pavadīja Zemes magnetosfērā, savāktos datus un savas misijas laikā fiksēja vairākus X punktus. Rezultātā izdevās atklāt piecas vienkāršas magnētiskā lauka un augstas enerģijas daļiņu kombinācijas, kas skaidri norādot uz to, ka pētnieki jau gluži reāli sastapušies ar X punktu vai elektronu difūzijas apgabalu. Ko tas īsti nozīmē? Raugi, to, ka mūsu labie paziņas no fantastikas apcirkņiem magnētiskie portāli realitātē patiešām var būt vistaisnākais ceļš uz vēl nezināmām pasaulēm un kontaktiem ar ārpuszemes civilizācijām.
