Zvaigžņu ceļš sākts skanīgi 2
Dziesmu un deju svētku vēsturē lielākais kopkoris – 16 320 vīru, sievu un jaukto koru dziedātāju – ceturtdien noslēguma koncerta “Zvaigžņu ceļā” pirmajā mēģinājumā ieskandināja svaigi rekonstruēto un paplašināto Mežaparka estrādi. “Pirmā pataustīšanas sajūta ir laba,” atzinīgi secina Māris Sirmais, viens no 13 noslēguma koncerta virsdiriģentiem.
Jau no paša rīta pēc vairākām pelēcīgām dienām beidzot silta vasaras saulīte apspīd jaunos, gaišos estrādes koka soliņus un košo zaļo zālienu starp tiem. Tūkstošiem lielā kopkora dziedātāju straumēs ieņem vietas – tūlīt, tūlīt izskanēs koncerta “Zvaigžņu ceļā” dziesmu noslēguma bloks, pulcējot dziedātājus, mūziķus, folkloras kopas un solistus – kopā 18 000 dalībnieku.
Drīz, koncerta koordinatora, diriģenta Jāņa Baltiņa stingrās balss virzīti, laukumā tribīņu pakājē iekārtojušies arī pēdējie dziedātāji – sieviešu kori. Tiesa, uz jaunā bruģa pagaidām izpalikuši tur paredzētie soli, tāpēc dāmām atšķirībā no dziedātājiem, kas var piesēst uz kāpnēm, visu mēģinājumu jānoturas kājās. “Koristiem kājās stāvēšana koncertos ir pierasta lieta, un šeit tas arī nav grūti, jo laiks nav pārāk karsts. Galvenais ir baudīt šo pirmo fantastisko kopības sajūtu,” nesūdzas Lēdurgas kultūras nama sieviešu kora “Lattegore” dziedātāja Kate, kurai šie ir pirmie Dziesmu svētki “pieaugušo līgā”. “Četru dienu pārbaudījums ir sācies,” gatava piedzīvojumam ir arī jauktā kora “Mārtiņkoris” otrais soprāns Līvija Uškale. Koristu pakāpienus saule jau pamatīgi uzkarsējusi, taču atvēsināties palīdz vējiņš, arī klātesošie mediķi koncertu vēro mierīgā režīmā. Kā novēroja “Latvijas Avīze”, vairāku stundu ilgumā palīdzība tika sniegta tikai vienai sagurušai koristei.
“Mēs dziedāsim no visas sirds!” – tā pēc virsdiriģentes Agitas Ikaunieces-Rimšēvičas aicinājuma brašā vienbalsībā rīta saulei uzgavilē koristi, un tad jau Alfrēda Kalniņa “Dziedot dzimu, dziedot augu” ievibrē, šķiet, ne tikai atmosfēru virs Mežaparka, bet arī tālāk, izplatījumā. Koristu ovācijas pēc pirmās dziesmas ir neviltotas un jaudīgas.
“Pēc vairākām rudenīgām dienām saulīte šorīt mums iedevusi acu gaišumu, un īstā svētku sajūta ir klāt,” neslēpjot pozitīvu satraukumu, saka Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, diriģents Mārtiņš Klišāns. Lielā strādāšana būšot piektdien – pašlaik galvenais uzdevums esot saprast, ko šajā vietā un laikā nozīmē šie gandrīz sešpadsmitarpus tūkstoši, pārbaudīt skaņu un iepazīties vienam ar otru. “Loģistika, pārvietojoties tik daudziem cilvēkiem, ir gana sarežģīta, tomēr viss rit veiksmīgi, tāpēc jau esam šeit, lai rūpētos, lai visiem būtu labi no agra rīta līdz vēlam vakaram,” piebilst diriģents.
“Šajos svētkos jūtos atkal kā pirmajos – ir satraukums, lai gan šie man ir jau sestie svētki,” atzīst virsdiriģents Romāns Vanags. “Mēs, diriģenti, jauno estrādes rekonstrukciju redzam, vien pagriežot galvu atpakaļ, taču to var sajust – arī no tā, ka dziedātāju tribīņu jaunās piebūves maina kopējo skanējumu. Jauns izaicinājums būs Raimonda Paula Kurzemes dziesmas “Sasala jūrīna” skanējums – ja dzied kopā ar dejotājiem, dziedājums nedrīkst ne mirkli palikt iepakaļ,” tā R. Vanags.
“Patīkami, ka katra svētku organizēšanas nianse – no estrādes soliņiem, kopējām skatītāju puses proporcijām līdz dziedātāju burvīgajai dziesmu grāmatiņai – ir rūpīgi pārdomāta, tāpēc sajūta jau tagad ir ļoti laba,” notikumu gaitu vērtē kultūras ministre Dace Melbārde.
Mēģinājums rit raiti bez būtiskiem starpgadījumiem, ja neskaita nelielu aizķeršanos, Nacionālo Bruņoto spēku Godasardzes rotai uzvelkot lielo valsts karogu – jau pusceļā tā stiprinājumi daļēji atraisās, un procedūra jāatsāk no jauna, talkā steidzoties pašam svētku režisoram Uģim Brikmanim. Tikmēr Jāņa Lūsēna “Karoga dziesma” jau izskanējusi, un svētku simbols ceļu līdz masta galam svinīgi pabeidz bez muzikālā pavadījuma, dziedātāju aplausu pavadīts.
Raimonda Tigula dziesma “Lec, saulīte” Noslēguma koncerta repertuārā iekļauta pirmoreiz – virsdiriģentam Mārim Sirmajam pēc tās gan mazliet norūpējies vaigs. Tomēr Maestro teic, ka šis ir normāls gatavošanās process. “Lielais darbs jau ir izdarīts iepriekš, atlikusi tikai lietu dabiska sakārtošana. Tik liels laukums un šādi apstākļi ir ļoti neparasti, tos nevar izmēģināt iepriekš. Kad “Lec, saulīte” pirms dažiem gadiem pirmoreiz izskanēja šeit, Mežaparkā, dziedātāju bija aptuveni 25 reižu mazāk, un šodien šādā sastāvā pirmā pataustīšanas sajūta ir laba. Galvenais, ka dziesma patīk pašiem dziedātājiem.”
“Dziesmas ir zināmas, piecus gadus mācītas, tagad tikai jāgūst kopības sajūta,” saka Egija no Rojas Kultūras centra sieviešu kora “Kalla”. Viņa priecājas arī par skaisto iekārtojumu koristu ērtībām. “Dziedātāju ir vairāk, un patiešām ir sajūta, ka vairojušies latviešu spēki – gribas cerēt, ka Latvijai nāks vēl kāda atmoda,” piebalso kolēģe Zanda.
“Skan ļoti labi, īpaši a capella, dažās dziesmās vēl dziedājums jāsabalansē ar pavadījumu,” kopskaņu vērtē diriģents Ints Teterovskis. Viņa vadībā, pie klavierēm sēžoties dziesmas autoram Zigmaram Liepiņam, izskan fragmenti no rokoperas “Lāčplēsis”, solodziedājumu pārliecinoši izpilda neviens cits kā popmūzikas zvaigzne Dons un mazāk zināmā jaunā dziedātāja Alberta Paulīna Godiņa. “Uztraukums ir – ja tāda nebūtu, kaut kas nebūtu labi,” spara pilns ir Dons. “Esmu ļoti apmierināts ar mēģinājumu, ar skaņu un emocijām. Priecīgi cilvēki šeit sanākuši nevis tikai lustēties, bet darīt īstu, svētu darbu,” secina režisors Uģis Brikmanis.
Noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”
* Notiks 8. jūlijā plkst. 20 Mežaparka Lielajā estrādē (ģenerālmēģinājums 7. jūlijā plkst. 20).
* Mākslinieciskais vadītājs – Mārtiņš Klišāns, režisors – Uģis Brikmanis, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš.
* Piedalās – 18 000 dalībnieku: kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri, folkloras ansambļi, solisti.
