Bez iespējas atvadīties sēras smagākas 0
Dana Kalniņa-Zaķe, jautāta, kā mainījusies cilvēku sērošanas kultūra Latvijā pa šiem desmit gadiem, atzīmē, ka cilvēki vispār sāk runāt par zaudētajiem bērniem. Turklāt, pretēji nereti iedomātajam, ka klusēšana un cenšanās visu smago ātrāk aizmirst, tāda taktika sēras iekapsulē, kamēr palīdzošāka ir iegrimšana sērās, atbalsts šajā brīdī un līdz ar to – lielāka iespēja iziet cauri šai pieredzei un iet dzīvē tālāk. Viņa ar kolēģiem iedzīvinājusi brīnišķīgu pieredzi, ka to bērniņu, kurus ir iespējams nofotografēt un atstāt pēdiņu nospiedumus, šīs atmiņas tiek saglabātas. Pēdiņu nospiedumus taisa tiem vecākiem, kas to vēlas, bet nofotografē visus bērniņus, kurus var nobildēt – dažkārt vecāki pēc bildītes atnāk, kad pagājis ilgs laiks, bet viņiem ir nozīmīgi atgūt šīs atmiņas un nav sajūta, ka bērns vienkārši “izgaisis”.
