Apvienojot Dieva un Māras zīmi, uzvelkot vienu pāri otrai, iegūst sešu staru zvaigzni jeb lietuvēna krustu. Latviešiem sešu staru zvaigzne simbolizē garīgās un materiālās pasaules līdzsvaru, arī prāta un sirds savienību. Mūsu senči paļāvās uz to kā uz drošu sargu, tādēļ rituāla ugunskuru veiksmei veidoja sešu staru formā. 2
Sešu staru zvaigzni, kuru, ietvertu aplī, sauc arī par Visuma Pantaklu. Dievs, Visuma pirmsākums, ir attēlots kā aplis, bezgalības simbols, seši stari – radīšanas perioda simbols, bet centrs – miers. Tas ir kā zīmogs, kas apvieno sevī veselo saprātu un ticību, materiālismu un garīgumu, reliģiju un zinātni.
Ebrejiem tā ir ar nosaukumu Dāvida zvaigzne. Trijstūris ar virsotni uz leju nozīmē gara nolaišanos uz zemes, ar galotni uz augšu – matērijas pacelšanos pie gara. Centrā labā un ļaunā mijiedarbība. Zīmes gali simbolizē tumsas un gaismas spēku atrašanos pretējās teritorijās.
Indusiem sešu staru zvaigzne ir harmonijas zīme, kur divi vienādmalu trijstūri nozīmē gaisu un simbolizē sirds enerģētisko centru.