Ivars Bušmanis: Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām sola neiespējamo 7
“Mīļā, gribi, es tev zvaigznes no debesīm nonesīšu?” mīlestības pilnām acīm piedāvāja viņš.
“Varbūt vispirms uztaisi vakariņas,” atbildēja viņa.
“Nē, labāk darīsim darbus pēc kārtas,” prātīgi noteica viņš.
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir tieši tāpat kā šajā vecajā anekdotē. Nu nemanu, ka “šoreiz ir citādi”, kā to cenšas pasniegt Eiropas Parlamenta informācijas birojs. Ne attiecībā uz vēlēšanu procedūru, ne uz Eiropas Parlamenta ietekmi. Savukārt zvaigznes savai arāju tautai no debeszilā ES karoga solās nonest deputātu kandidāti.
Lai gan Eiropas Parlaments nav darbā iekārtošanas birojs, izņemot tiem astoņiem, kuri kļūs par deputātiem, un viņu daudzajiem palīgiem, Latvijas iedzīvotāji vislielāko jēgu no desmit gadu būšanas Eiropas Savienībā sagaida jaunās darbavietās un sakārtotā vidē. Jā, un pēdējo mēnešu laikā – arī ārējā drošībā.
“Saskaņas centra” TV vēlēšanu klips “Latvijas problēma nav krievi. Latvijas problēma ir nabadzība” atgādinot pirmo, piedāvā risināt otro. Kā? Vēlēšanu programmā sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” grib panākt līdzīgus sociālos apstākļus visā Eiropā – nosakot minimālās algas, pensiju un pabalstu apmēru. Tikpat vienādas un smukas kā Rīgā saceltās sociālās mājas, ko redzam klipa izskaņā. Arī Rubika un Ždanokas partijas prasīs “vienādu minimālo sociālo garantiju ieviešanu visās ES dalībvalstīs”. Ždanokas “Latvijas Krievu savienība” pat sola “pilnīgas nodarbinātības garantijas”. Tomēr neviena no programmām neatklāj, kas un kā tās vienādās pensijas un pabalstus sapelnīs.
Saskaņieši, pasacīdami, ka “Eiropai nekavējoties jāizbeidz stingrā taupība”, faktiski rosina aizņemties vēl vairāk naudas un to izdalīt trūcīgajiem. Bet Latvija vēl pat nav sākusi atmaksāt esošos parādus. Tāpēc šie trīs politiskie piedāvājumi izskatās pēc sapņa – sociālistiskas Eiropas, kurā bagātie vācieši pabaros un pensijas maksās arī nabaga latviešiem. Šādu nākotni potenciāliem saņēmējiem, tas ir, vēlētājiem, noteikti patiks iedomāties un gribēt. Jāapzinās, ka tas, pirmkārt, ir neiespējami, jo sociālā sistēma nav savienotie trauki un katrā valstī tāda ir sava. Otrkārt, šāda pieeja nerosina Latviju attīstīties. Pat no partijas “Latvijas attīstībai”, kura pusgadu ir ģenerējusi un TV ekrānos skandējusi gana daudz jaunu un dažas vecas ekonomiskās idejas, kas būtu jāīsteno Latvijā, uz Eiropu iet tikai Žagars ar vijoli padusē. Izglītība un kultūra esot tās jomas, ar ko Latvijai jāiekaro Eiropa. Tieši tās jomas, kā zināms, Eiroparlaments neregulē un neietekmē.
Latvija kā viena no pirmajām dalībvalstīm izstrādājusi darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība” nākamajam ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodam. Programma pēc nosaukuma atbilst tam, ko iedzīvotāji no Eiropas naudas sagaida visvairāk. Tā “Vienotības” premjeram bija jāpamato un jāaizstāv. Ja reiz ir bijuši programmas septiņi varianti, tad diez kā nav sekmējies. Taču TV klipā partija vēlreiz virza Dombrovski “aizstāvēt” Latviju. Labi zinot, ka viņu virzīs uz eirokomisāra posteni, kuram oficiāli būs jāaizmirst nacionālās intereses.
Spriežot pēc TV un radio klipiem un reklāmām, man nerodas pārliecība, ka Latvijas intereses Eiropas Parlamentā kāds spēs labi aizstāvēt. Kā vērtējamas partiju vēlēšanu programmas – par to šeit.
