Zušu Latvijā būs vairāk 0
Jau divus gadus pēc kārtas mūsu lielāko upju baseini tiek papildināti ar Eiropas zušu (Anguilla anguilla) mazuļiem. Latvijas Nacionālais zušu krājumu pārvaldības plāns paredz, ka trīs gados, 2013. gadu ieskaitot, Daugavas, Lielupes, Ventas un Gaujas baseinos tiks ielaisti 2,7 miljoni stikla zutēnu – elveru.
Šāda plāna sagatavošana un izpilde ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pienākums, to nosaka Eiropas Komisijas regula. Sākotnēji stikla zušu iegādi, transportēšanu un ielaišanas izmaksas finansē no valsts budžeta, kurā naudu vēlāk atdod ES. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” iekšējo ūdeņu laboratorijas vadītājs Jānis Birzaks teica, ka plāna izpildi bija paredzēts sākt jau pāris gadu agrāk, taču to realizāciju iekavēja uznākusī dižķibele. Mazos, līdz desmit centimetriem garos, caurspīdīgos Sargasu jūrā izšķīlušos elverus iepērk Lielbritānijā, to cena kilogramā (apmēram 5,5 tūkstoši gabalu) vidēji pasaulē ir 2 tūkstoši latu. Visvairāk mazo zutīšu pie Anglijas salu krastiem nonāk vēlā rudenī, tos vietējie zvejnieki ķer ar speciāliem tīkliem un traļiem. Pa ziemu nākamos sudrabzušus uzglabā speciālos baseinos un uz Latviju ar ledu pildītos putuplasta konteineros nogādā ar lidmašīnām pēc mūsu atbildīgo dienestu pieprasījuma. Tas parasti ir maijā, kad ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +10 grādus.
Kādā no valsts zivju audzētavām izlases kārtā nekavējoties tiek veikta elveru pārbaude un inventarizācija, tad diennakts tumšajās stundās tos nogādā izvēlētajās ūdenstilpēs. Šādi drošības pasākumi paredzēti, lai pirmajās stundās pasargātu zušu mazuļus no to dabiskajiem ienaidniekiem – plēsīgajiem putniem un zivīm.
Plāns paredz, ka zušu populācijas mākslīga atjaunošana jāveic ūdeņos, kur nav šo zivju rūpnieciskās zvejas, ir ierobežota amatierzveja – makšķerēšana, ir vidēja, laba vai augsta ūdeņu ekoloģiskā kvalitāte un bīstamo vielu koncentrācija nepārsniedz noteiktos robežlielumus.
Prioritāte zušu mazuļu ielaišanā piešķirama ezeriem, kas vēsturiski bijuši zušu dabiskās izplatības ūdeņi. Tādi galvenokārt ir ar Rīgas līci vai Baltijas jūru savienotie ezeri: Ķīšezers, Juglas ezers, Lielais un Mazais Baltezers, Dzirnezers, Lilastes ezers, Ādažu Dūņezers, Liepājas ezers, Burtnieks, Daugavas, Gaujas, Ventas un Lielupes lejteces. Uz upītēm un Daugavas uzbūvētie HES šīm zivīm ir nepārvarams šķērslis, un zušu mirstība var sasniegt pat 100%.
J. Birzaks uzsvēra, ka zušu mazuļu ielaišana nākotnē nav paredzēta zvejnieku un makšķernieku lomu būtiskai papildināšanai, bet tā neizslēdz iespēju cilvēkiem ar šo interesanto un uzturā lietojamo gardo un vērtīgo zivi tikties biežāk. Ja plānu izdosies precīzi īstenot, tad no Latvijas ūdeņiem pēc astoņiem līdz divpadsmit gadiem jūrā vajadzētu atgriezties apmēram 40% nārstot gatavo zušu.
